SN3:15 Battle (2)
- DG BB TBW © Translated from the Pali by Bhikkhu Bodhi. (More copyright information)
1sn.i.84 Opening as in §14:
In that battle King Pasenadi defeated King Ajatasattu and captured him alive. Then it occurred to King Pasenadi: "Although this King Ajatasattu of Magadha has transgressed against me while I have not transgressed against him, still, he is my nephew. Let me now confiscate all his elephant troops, all his cavalry, all his chariot troops, and all his infantry, and let him go with nothing but his life."
2Then King Pasenadi confiscated all King Ajatasattu's elephant troops, all his cavalry, all his chariot troops, and all his infantry, and let him go with nothing but his life.
3–5Then, in the morning, a number of bhikkhus dressed and, taking their bowls and robes, entered Sāvatthī for alms. When they had walked for alms in Sāvatthī and had returned from their alms round, after the meal they approached the Blessed One, paid homage to him, sat down to one side, and reported what had happened. sn.i.85
6Then the Blessed One, having understood the meaning of this, on that occasion recited these verses:
7v.405 "A man will go on plundering
So long as it serves his ends,
But when others plunder him,
The plunderer is plundered.
[n.236] I read pāda d with Be and Se: so vilutto viluppati, as against Ee1 & 2 vilumpati. Spk glosses the line, in its occurrence at v. 407f, with a passive verb: so vilumpako vilumpiyati. To preserve the logic of the verse it is really necessary to accept the passive verb and to understand the passive past participle as active in sense. The BHS version at Uv 9:9 is more intelligible, with an agent noun in place of the past participle: so vilopta vilupyate.
8v.406 "The fool thinks fortune is on his side
So long as his evil does not ripen,
But when the evil ripens
The fool incurs suffering.
9v.407 "The killer begets a killer,
One who conquers, a conqueror.
The abuser begets abuse,
The reviler, one who reviles.
Thus by the unfolding of kamma
The plunderer is plundered."
[n.237] Spk glosses kammavivaṭṭena: "By the maturation of kamma, when the kamma of plundering yields its result." Spk-pṭ adds: "The kamma which has vanished matures when it gains an opportunity (to ripen) by meeting a condition (conducive to its ripening)."
sn.i.86
1Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhuyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo: "rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhuyyāto yena kāsī"ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ. Tasmiṁ kho pana saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ parājesi, jīvaggāhañca naṁ aggahesi. Atha kho rañño pasenadissa kosalassa etadahosi: "kiñcāpi kho myāyaṁ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati, atha ca pana me bhāgineyyo hoti. Yannūnāhaṁ rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jīvantameva naṁ osajjeyyan"ti.
2Atha kho rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jīvantameva naṁ osajji.
3Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:
4"Idha, bhante, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhuyyāsi yena kāsi. Assosi kho, bhante, rājā pasenadi kosalo: ‘rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhuyyāto yena kāsī’ti. Atha kho, bhante, rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho, bhante, rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ. Tasmiṁ kho pana, bhante, saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ parājesi, jīvaggāhañca naṁ aggahesi. Atha kho, bhante, rañño pasenadissa kosalassa etadahosi: ‘kiñcāpi kho myāyaṁ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati, atha ca pana me bhāgineyyo hoti. Yannūnāhaṁ rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ sabbaṁ rathakāyaṁ sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jīvantameva naṁ osajjeyyan’"ti.
5"Atha kho, bhante, rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jīvantameva naṁ osajjī"ti.
6Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:
7"Vilumpateva puriso,
yāvassa upakappati;
Yadā caññe vilumpanti,
so vilutto viluppati.
8Ṭhānañhi maññati bālo,
yāva pāpaṁ na paccati;
Yadā ca paccati pāpaṁ,
atha dukkhaṁ nigacchati.
9Hantā labhati hantāraṁ,
jetāraṁ labhate jayaṁ;
Akkosako ca akkosaṁ,
rosetārañca rosako;
Atha kammavivaṭṭena,
so vilutto viluppatī"ti.
