Aṅguttara Nikāya 1  1. Rūpādivagga 
1 
Evaṁ me sutaṁ— 
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarūpampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthirūpaṁ. 
Itthirūpaṁ, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
2 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekasaddampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthisaddo. 
Itthisaddo, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Dutiyaṁ. 
3 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekagandhampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthigandho. 
Itthigandho, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Tatiyaṁ. 
4 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarasampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthiraso. 
Itthiraso, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Catutthaṁ. 
5 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekaphoṭṭhabbampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthiphoṭṭhabbo. 
Itthiphoṭṭhabbo, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Pañcamaṁ. 
6 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarūpampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisarūpaṁ. 
Purisarūpaṁ, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 
7 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekasaddampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisasaddo. 
Purisasaddo, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Sattamaṁ. 
8 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekagandhampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisagandho. 
Purisagandho, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 
9 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarasampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisaraso. 
Purisaraso, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Navamaṁ. 
10 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekaphoṭṭhabbampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisaphoṭṭhabbo. 
Purisaphoṭṭhabbo, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Dasamaṁ. 
Rūpādivaggo paṭhamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  2. Nīvaraṇappahānavagga 
11 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā kāmacchando uppajjati uppanno vā kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, subhanimittaṁ. 
Subhanimittaṁ, bhikkhave, ayoniso manasi karoto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
12 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā byāpādo uppajjati uppanno vā byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, paṭighanimittaṁ. 
Paṭighanimittaṁ, bhikkhave, ayoniso manasi karoto anuppanno ceva byāpādo uppajjati uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. 
Dutiyaṁ. 
13 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṁ vā thinamiddhaṁ uppajjati uppannaṁ vā thinamiddhaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, arati tandī vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṁ. 
Līnacittassa, bhikkhave, anuppannañceva thinamiddhaṁ uppajjati uppannañca thinamiddhaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. 
Tatiyaṁ. 
14 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṁ vā uddhaccakukkuccaṁ uppajjati uppannaṁ vā uddhaccakukkuccaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cetaso avūpasamo. 
Avūpasantacittassa, bhikkhave, anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ uppajjati uppannañca uddhaccakukkuccaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. 
Catutthaṁ. 
15 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā vicikicchā uppajjati uppannā vā vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. 
Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva vicikicchā uppajjati uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. 
Pañcamaṁ. 
16 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā kāmacchando nuppajjati uppanno vā kāmacchando pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, asubhanimittaṁ. 
Asubhanimittaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karoto anuppanno ceva kāmacchando nuppajjati uppanno ca kāmacchando pahīyatī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 
17 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā byāpādo nuppajjati uppanno vā byāpādo pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, mettā cetovimutti. 
Mettaṁ, bhikkhave, cetovimuttiṁ yoniso manasi karoto anuppanno ceva byāpādo nuppajjati uppanno ca byāpādo pahīyatī”ti. 
Sattamaṁ. 
18 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṁ vā thinamiddhaṁ nuppajjati uppannaṁ vā thinamiddhaṁ pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. 
Āraddhavīriyassa, bhikkhave, anuppannañceva thinamiddhaṁ nuppajjati uppannañca thinamiddhaṁ pahīyatī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 
19 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṁ vā uddhaccakukkuccaṁ nuppajjati uppannaṁ vā uddhaccakukkuccaṁ pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, cetaso vūpasamo. 
Vūpasantacittassa, bhikkhave, anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ nuppajjati uppannañca uddhaccakukkuccaṁ pahīyatī”ti. 
Navamaṁ. 
20 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā vicikicchā nuppajjati uppannā vā vicikicchā pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikāro. 
Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva vicikicchā nuppajjati uppannā ca vicikicchā pahīyatī”ti. 
Dasamaṁ. 
Nīvaraṇappahānavaggo dutiyo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  3. Akammaniyavagga 
21 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ akammaniyaṁ hoti yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ akammaniyaṁ hotī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
22 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ kammaniyaṁ hoti yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ kammaniyaṁ hotī”ti. 
Dutiyaṁ. 
23 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Tatiyaṁ. 
24 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Catutthaṁ. 
25 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ apātubhūtaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ apātubhūtaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Pañcamaṁ. 
26 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ pātubhūtaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ pātubhūtaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 
27 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ abahulīkataṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ abahulīkataṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Sattamaṁ. 
28 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ bahulīkataṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 
29 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ abahulīkataṁ dukkhādhivahaṁ hoti yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ abahulīkataṁ dukkhādhivahaṁ hotī”ti. 
Navamaṁ. 
30 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ sukhādhivahaṁ hoti yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ bahulīkataṁ sukhādhivahaṁ hotī”ti. 
Dasamaṁ. 
Akammaniyavaggo tatiyo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  4. Adantavagga 
31 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ adantaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, adantaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
32 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ dantaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, dantaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Dutiyaṁ. 
33 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ aguttaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, aguttaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Tatiyaṁ. 
34 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ guttaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, guttaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Catutthaṁ. 
35 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ arakkhitaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, arakkhitaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Pañcamaṁ. 
36 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ rakkhitaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, rakkhitaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 
37 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ asaṁvutaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, asaṁvutaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Sattamaṁ. 
38 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ saṁvutaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, saṁvutaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 
39 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Navamaṁ. 
40 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Dasamaṁ. 
Adantavaggo catuttho. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  5. Paṇihitaacchavagga 
41 
“Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṁ vā yavasūkaṁ vā micchāpaṇihitaṁ hatthena vā pādena vā akkantaṁ hatthaṁ vā pādaṁ vā bhecchati lohitaṁ vā uppādessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Taṁ kissa hetu? 
Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu micchāpaṇihitena cittena avijjaṁ bhecchati, vijjaṁ uppādessati, nibbānaṁ sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Taṁ kissa hetu? 
Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, cittassā”ti. 
Paṭhamaṁ. 
42 
“Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṁ vā yavasūkaṁ vā sammāpaṇihitaṁ hatthena vā pādena vā akkantaṁ hatthaṁ vā pādaṁ vā bhecchati lohitaṁ vā uppādessatīti ṭhānametaṁ vijjati. 
Taṁ kissa hetu? 
Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu sammāpaṇihitena cittena avijjaṁ bhecchati, vijjaṁ uppādessati, nibbānaṁ sacchikarissatīti ṭhānametaṁ vijjati. 
Taṁ kissa hetu? 
Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, cittassā”ti. 
Dutiyaṁ. 
43 
“Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ paduṭṭhacittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: 
‘imamhi ce ayaṁ samaye puggalo kālaṁ kareyya, yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye’. 
Taṁ kissa hetu? 
Cittaṁ hissa, bhikkhave, paduṭṭhaṁ. 
Cetopadosahetu pana, bhikkhave, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti. 
Tatiyaṁ. 
44 
“Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ pasannacittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: 
‘imamhi ce ayaṁ samaye puggalo kālaṁ kareyya, yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge’. 
Taṁ kissa hetu? 
Cittaṁ hissa, bhikkhave, pasannaṁ. 
Cetopasādahetu pana, bhikkhave, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 
Catutthaṁ. 
45 
“Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado āvilo luḷito kalalībhūto tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito na passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. 
Taṁ kissa hetu? 
Āvilattā, bhikkhave, udakassa. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu āvilena cittena attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati uttariṁ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Taṁ kissa hetu? 
Āvilattā, bhikkhave, cittassā”ti. 
Pañcamaṁ. 
46 
“Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado accho vippasanno anāvilo tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. 
Taṁ kissa hetu? 
Anāvilattā, bhikkhave, udakassa. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu anāvilena cittena attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati uttariṁ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarissatīti ṭhānametaṁ vijjati. 
Taṁ kissa hetu? 
Anāvilattā, bhikkhave, cittassā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 
47 
“Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici rukkhajātānaṁ phandano tesaṁ aggamakkhāyati yadidaṁ mudutāya ceva kammaññatāya ca. 
Evamevaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, nāññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ mudu ca hoti kammaññañca yathayidaṁ cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ bahulīkataṁ mudu ca hoti kammaññañca hotī”ti. 
Sattamaṁ. 
48 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ lahuparivattaṁ yathayidaṁ cittaṁ. 
Yāvañcidaṁ, bhikkhave, upamāpi na sukarā yāva lahuparivattaṁ cittan”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 
49 
“Pabhassaramidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhan”ti. 
Navamaṁ. 
50 
“Pabhassaramidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Tañca kho āgantukehi upakkilesehi vippamuttan”ti. 
Dasamaṁ. 
Paṇihitaacchavaggo pañcamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  6. Accharāsaṅghātavagga 
51 
“Pabhassaramidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ. 
Taṁ assutavā puthujjano yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Tasmā ‘assutavato puthujjanassa cittabhāvanā natthī’ti vadāmī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
52 
“Pabhassaramidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Tañca kho āgantukehi upakkilesehi vippamuttaṁ. 
Taṁ sutavā ariyasāvako yathābhūtaṁ pajānāti. 
Tasmā ‘sutavato ariyasāvakassa cittabhāvanā atthī’ti vadāmī”ti. 
Dutiyaṁ. 
53 
“Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu mettācittaṁ āsevati; 
ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṁ raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjati’. 
Ko pana vādo ye naṁ bahulīkarontī”ti. 
Tatiyaṁ. 
54 
“Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu mettācittaṁ bhāveti; 
ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṁ raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjati’. 
Ko pana vādo ye naṁ bahulīkarontī”ti. 
Catutthaṁ. 
55 
“Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu mettācittaṁ manasi karoti; 
ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṁ raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjati’. 
Ko pana vādo ye naṁ bahulīkarontī”ti. 
Pañcamaṁ. 
56 
“Ye keci, bhikkhave, dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā, sabbe te manopubbaṅgamā. 
Mano tesaṁ dhammānaṁ paṭhamaṁ uppajjati, anvadeva akusalā dhammā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 
57 
“Ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te manopubbaṅgamā. 
Mano tesaṁ dhammānaṁ paṭhamaṁ uppajjati, anvadeva kusalā dhammā”ti. 
Sattamaṁ. 
58 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, pamādo. 
Pamattassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 
59 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, appamādo. 
Appamattassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Navamaṁ. 
60 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, kosajjaṁ. 
Kusītassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Dasamaṁ. 
Accharāsaṅghātavaggo chaṭṭho. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  7. Vīriyārambhādivagga 
61 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, vīriyārambho. 
Āraddhavīriyassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
62 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, mahicchatā. 
Mahicchassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Dutiyaṁ. 
63 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, appicchatā. 
Appicchassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Tatiyaṁ. 
64 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, asantuṭṭhitā. 
Asantuṭṭhassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Catutthaṁ. 
65 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, santuṭṭhitā. 
Santuṭṭhassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Pañcamaṁ. 
66 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. 
Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 
67 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikāro. 
Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Sattamaṁ. 
68 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, asampajaññaṁ. 
Asampajānassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 
69 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, sampajaññaṁ. 
Sampajānassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Navamaṁ. 
70 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, pāpamittatā. 
Pāpamittassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Dasamaṁ. 
Vīriyārambhādivaggo sattamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  8. Kalyāṇamittādivagga 
71 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. 
Kalyāṇamittassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
72 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ. 
Anuyogā, bhikkhave, akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogā kusalānaṁ dhammānaṁ anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Dutiyaṁ. 
73 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ. 
Anuyogā, bhikkhave, kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogā akusalānaṁ dhammānaṁ anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Tatiyaṁ. 
74 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā bojjhaṅgā nuppajjanti uppannā vā bojjhaṅgā na bhāvanāpāripūriṁ gacchanti yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. 
Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva bojjhaṅgā nuppajjanti uppannā ca bojjhaṅgā na bhāvanāpāripūriṁ gacchantī”ti. 
Catutthaṁ. 
75 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā bojjhaṅgā uppajjanti uppannā vā bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikāro. 
Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva bojjhaṅgā uppajjanti uppannā ca bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchantī”ti. 
Pañcamaṁ. 
76 
“Appamattikā esā, bhikkhave, parihāni yadidaṁ ñātiparihāni. 
Etaṁ patikiṭṭhaṁ, bhikkhave, parihānīnaṁ yadidaṁ paññāparihānī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 
77 
“Appamattikā esā, bhikkhave, vuddhi yadidaṁ ñātivuddhi. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, vuddhīnaṁ yadidaṁ paññāvuddhi. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘paññāvuddhiyā vaddhissāmā’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Sattamaṁ. 
78 
“Appamattikā esā, bhikkhave, parihāni yadidaṁ bhogaparihāni. 
Etaṁ patikiṭṭhaṁ, bhikkhave, parihānīnaṁ yadidaṁ paññāparihānī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 
79 
“Appamattikā esā, bhikkhave, vuddhi yadidaṁ bhogavuddhi. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, vuddhīnaṁ yadidaṁ paññāvuddhi. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘paññāvuddhiyā vaddhissāmā’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Navamaṁ. 
80 
“Appamattikā esā, bhikkhave, parihāni yadidaṁ yasoparihāni. 
Etaṁ patikiṭṭhaṁ, bhikkhave, parihānīnaṁ yadidaṁ paññāparihānī”ti. 
Dasamaṁ. 
81 
“Appamattikā esā, bhikkhave, vuddhi yadidaṁ yasovuddhi. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, vuddhīnaṁ yadidaṁ paññāvuddhi. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘paññāvuddhiyā vaddhissāmā’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Ekādasamaṁ. 
Kalyāṇamittādivaggo aṭṭhamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  9. Pamādādivagga 
82 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, pamādo. 
Pamādo, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
83 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, appamādo. 
Appamādo, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Dutiyaṁ. 
84 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, kosajjaṁ. 
Kosajjaṁ, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Tatiyaṁ. 
85 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, vīriyārambho. 
Vīriyārambho, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Catutthaṁ. 
86 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, mahicchatā. 
Mahicchatā, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Pañcamaṁ. 
87 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, appicchatā. 
Appicchatā, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 
88 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, asantuṭṭhitā. 
Asantuṭṭhitā, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Sattamaṁ. 
89 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, santuṭṭhitā. 
Santuṭṭhitā, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 
90 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. 
Ayonisomanasikāro, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Navamaṁ. 
91 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, yoniso manasikāro. 
Yonisomanasikāro, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Dasamaṁ. 
92 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, asampajaññaṁ. 
Asampajaññaṁ, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Ekādasamaṁ. 
93 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, sampajaññaṁ. 
Sampajaññaṁ, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Dvādasamaṁ. 
94 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, pāpamittatā. 
Pāpamittatā, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Terasamaṁ. 
95 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. 
Kalyāṇamittatā, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Cuddasamaṁ. 
96 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ. 
Anuyogo, bhikkhave, akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Pannarasamaṁ. 
97 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ. 
Anuyogo, bhikkhave, kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Soḷasamaṁ. 
Pamādādivaggo navamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  10. Dutiyapamādādivagga 
98 
“Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, pamādo. 
Pamādo, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
99 
“Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, appamādo. 
Appamādo, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Dutiyaṁ. 
100 
“Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, kosajjaṁ. 
Kosajjaṁ, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Tatiyaṁ. 
101 
“Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, vīriyārambho. 
Vīriyārambho, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Catutthaṁ. 
102–109 
“Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, mahicchatā …pe… appicchatā … asantuṭṭhitā … santuṭṭhitā … ayonisomanasikāro … yonisomanasikāro … asampajaññaṁ … sampajaññaṁ … dvādasamaṁ. 
110 
“Bāhiraṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, pāpamittatā. 
Pāpamittatā, bhikkhave, mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Terasamaṁ. 
111 
“Bāhiraṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. 
Kalyāṇamittatā, bhikkhave, mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Cuddasamaṁ. 
112 
“Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ. 
Anuyogo, bhikkhave, akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Pannarasamaṁ. 
113 
“Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ. 
Anuyogo, bhikkhave, kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Soḷasamaṁ. 
114 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, pamādo. 
Pamādo, bhikkhave, saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattatī”ti. 
Sattarasamaṁ. 
115 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, appamādo. 
Appamādo, bhikkhave, saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattatī”ti. 
Aṭṭhārasamaṁ. 
116 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, kosajjaṁ. 
Kosajjaṁ, bhikkhave, saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattatī”ti. 
Ekūnavīsatimaṁ. 
117 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, vīriyārambho. 
Vīriyārambho, bhikkhave, saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattatī”ti. 
Vīsatimaṁ. 
118–128 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, mahicchatā …pe… appicchatā … asantuṭṭhitā … santuṭṭhitā … ayonisomanasikāro … yonisomanasikāro … asampajaññaṁ … sampajaññaṁ … pāpamittatā … kalyāṇamittatā … anuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ. 
Anuyogo, bhikkhave, akusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattatī”ti. 
Ekattiṁsatimaṁ. 
129 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṁ saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, anuyogo kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ. 
Anuyogo, bhikkhave, kusalānaṁ dhammānaṁ, ananuyogo akusalānaṁ dhammānaṁ saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattatī”ti. 
Bāttiṁsatimaṁ. 
Catukkoṭikaṁ niṭṭhitaṁ. 
130 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū adhammaṁ dhammoti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. 
Tettiṁsatimaṁ. 
131 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū dhammaṁ adhammoti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. 
Catuttiṁsatimaṁ. 
132–139 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū avinayaṁ vinayoti dīpenti …pe… vinayaṁ avinayoti dīpenti …pe… abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti; 
te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. 
Dvācattālīsatimaṁ. 
Dutiyapamādādivaggo dasamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  11. Adhammavagga 
140 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū adhammaṁ adhammoti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
141 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū dhammaṁ dhammoti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. 
Dutiyaṁ. 
142–149 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū avinayaṁ avinayoti dīpenti …pe… vinayaṁ vinayoti dīpenti …pe… abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti; 
te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. 
Dasamaṁ. 
Adhammavaggo ekādasamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  12. Anāpattivagga 
150 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū anāpattiṁ āpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
151 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū āpattiṁ anāpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. 
Dutiyaṁ. 
152–159 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū lahukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpenti …pe… garukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpenti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpenti …pe… aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpenti …pe… sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpenti …pe… anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpenti …pe… sappaṭikammaṁ āpattiṁ appaṭikammā āpattīti dīpenti …pe… appaṭikammaṁ āpattiṁ sappaṭikammā āpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. 
Dasamaṁ. 
160 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū anāpattiṁ anāpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. 
Ekādasamaṁ. 
161 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū āpattiṁ āpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. 
Dvādasamaṁ. 
162–169 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū lahukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpenti … garukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpenti … duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpenti … aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpenti … sāvasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpenti … anavasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpenti … sappaṭikammaṁ āpattiṁ sappaṭikammā āpattīti dīpenti … appaṭikammaṁ āpattiṁ appaṭikammā āpattīti dīpenti; 
te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. 
Vīsatimaṁ. 
Anāpattivaggo dvādasamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  13. Ekapuggalavagga 
170 
“Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
Katamo ekapuggalo? 
Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. 
171 
“Ekapuggalassa, bhikkhave, pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. 
Katamassa ekapuggalassa? 
Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. 
Imassa kho, bhikkhave, ekapuggalassa pātubhāvo dullabho lokasmin”ti. 
172 
“Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso. 
Katamo ekapuggalo? 
Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso”ti. 
173 
“Ekapuggalassa, bhikkhave, kālakiriyā bahuno janassa anutappā hoti. 
Katamassa ekapuggalassa? 
Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. 
Imassa kho, bhikkhave, ekapuggalassa kālakiriyā bahuno janassa anutappā hotī”ti. 
174 
“Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati adutiyo asahāyo appaṭimo appaṭisamo appaṭibhāgo appaṭipuggalo asamo asamasamo dvipadānaṁ aggo. 
Katamo ekapuggalo? 
Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati adutiyo asahāyo appaṭimo appaṭisamo appaṭibhāgo appaṭipuggalo asamo asamasamo dvipadānaṁ aggo”ti. 
175–186 
“Ekapuggalassa, bhikkhave, pātubhāvā mahato cakkhussa pātubhāvo hoti, mahato ālokassa pātubhāvo hoti, mahato obhāsassa pātubhāvo hoti, channaṁ anuttariyānaṁ pātubhāvo hoti, catunnaṁ paṭisambhidānaṁ sacchikiriyā hoti, anekadhātupaṭivedho hoti, nānādhātupaṭivedho hoti, vijjāvimuttiphalasacchikiriyā hoti, sotāpattiphalasacchikiriyā hoti, sakadāgāmiphalasacchikiriyā hoti, anāgāmiphalasacchikiriyā hoti, arahattaphalasacchikiriyā hoti. 
Katamassa ekapuggalassa? 
Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. 
Imassa kho, bhikkhave, ekapuggalassa pātubhāvā mahato cakkhussa pātubhāvo hoti, mahato ālokassa pātubhāvo hoti, mahato obhāsassa pātubhāvo hoti, channaṁ anuttariyānaṁ pātubhāvo hoti, catunnaṁ paṭisambhidānaṁ sacchikiriyā hoti, anekadhātupaṭivedho hoti, nānādhātupaṭivedho hoti, vijjāvimuttiphalasacchikiriyā hoti, sotāpattiphalasacchikiriyā hoti, sakadāgāmiphalasacchikiriyā hoti, anāgāmiphalasacchikiriyā hoti, arahattaphalasacchikiriyā hotī”ti. 
187 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekapuggalampi samanupassāmi yo evaṁ tathāgatena anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ sammadeva anuppavatteti yathayidaṁ, bhikkhave, sāriputto. 
Sāriputto, bhikkhave, tathāgatena anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ sammadeva anuppavattetī”ti. 
Ekapuggalavaggo terasamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  14. Paṭhamavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ rattaññūnaṁ yadidaṁ aññāsikoṇḍañño. 
… Mahāpaññānaṁ yadidaṁ sāriputto. 
… Iddhimantānaṁ yadidaṁ mahāmoggallāno. 
… Dhutavādānaṁ yadidaṁ mahākassapo. 
… Dibbacakkhukānaṁ yadidaṁ anuruddho. 
… Uccākulikānaṁ yadidaṁ bhaddiyo kāḷigodhāya putto. 
… Mañjussarānaṁ yadidaṁ lakuṇḍaka bhaddiyo. 
… Sīhanādikānaṁ yadidaṁ piṇḍolabhāradvājo. 
… Dhammakathikānaṁ yadidaṁ puṇṇo mantāṇiputto. 
… saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ vibhajantānaṁ yadidaṁ mahākaccāno”ti. 
Vaggo paṭhamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  15. Dutiyavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ manomayaṁ kāyaṁ abhinimminantānaṁ yadidaṁ cūḷapanthako. 
… Cetovivaṭṭakusalānaṁ yadidaṁ cūḷapanthako. 
… Saññāvivaṭṭakusalānaṁ yadidaṁ mahāpanthako. 
… Araṇavihārīnaṁ yadidaṁ subhūti. 
… Dakkhiṇeyyānaṁ yadidaṁ subhūti. 
… Āraññakānaṁ yadidaṁ revato khadiravaniyo. 
… Jhāyīnaṁ yadidaṁ kaṅkhārevato. 
… Āraddhavīriyānaṁ yadidaṁ soṇo koḷiviso. 
… Kalyāṇavākkaraṇānaṁ yadidaṁ soṇo kuṭikaṇṇo. 
… Lābhīnaṁ yadidaṁ sīvali. 
… Saddhādhimuttānaṁ yadidaṁ vakkalī”ti. 
Vaggo dutiyo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  16. Tatiyavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ sikkhākāmānaṁ yadidaṁ rāhulo. 
… Saddhāpabbajitānaṁ yadidaṁ raṭṭhapālo. 
… Paṭhamaṁ salākaṁ gaṇhantānaṁ yadidaṁ kuṇḍadhāno. 
… Paṭibhānavantānaṁ yadidaṁ vaṅgīso. 
… Samantapāsādikānaṁ yadidaṁ upaseno vaṅgantaputto. 
… Senāsanapaññāpakānaṁ yadidaṁ dabbo mallaputto. 
… devatānaṁ piyamanāpānaṁ yadidaṁ pilindavaccho. 
… Khippābhiññānaṁ yadidaṁ bāhiyo dārucīriyo. 
… Cittakathikānaṁ yadidaṁ kumārakassapo. 
… Paṭisambhidāpattānaṁ yadidaṁ mahākoṭṭhito”ti. 
Vaggo tatiyo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  17. Catutthavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ bahussutānaṁ yadidaṁ ānando. 
… Satimantānaṁ yadidaṁ ānando. 
… Gatimantānaṁ yadidaṁ ānando. 
… Dhitimantānaṁ yadidaṁ ānando. 
… Upaṭṭhākānaṁ yadidaṁ ānando. 
… Mahāparisānaṁ yadidaṁ uruvelakassapo. 
… Kulappasādakānaṁ yadidaṁ kāḷudāyī. 
… Appābādhānaṁ yadidaṁ bākulo. 
… Pubbenivāsaṁ anussarantānaṁ yadidaṁ sobhito. 
… Vinayadharānaṁ yadidaṁ upāli. 
… Bhikkhunovādakānaṁ yadidaṁ nandako. 
… Indriyesu guttadvārānaṁ yadidaṁ nando. 
… Bhikkhuovādakānaṁ yadidaṁ mahākappino. 
… Tejodhātukusalānaṁ yadidaṁ sāgato. 
… Paṭibhāneyyakānaṁ yadidaṁ rādho. 
… Lūkhacīvaradharānaṁ yadidaṁ mogharājā”ti. 
Vaggo catuttho. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  18. Pañcamavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvikānaṁ bhikkhunīnaṁ rattaññūnaṁ yadidaṁ mahāpajāpatigotamī. 
… Mahāpaññānaṁ yadidaṁ khemā. 
… Iddhimantīnaṁ yadidaṁ uppalavaṇṇā. 
… Vinayadharānaṁ yadidaṁ paṭācārā. 
… Dhammakathikānaṁ yadidaṁ dhammadinnā. 
… Jhāyīnaṁ yadidaṁ nandā. 
… Āraddhavīriyānaṁ yadidaṁ soṇā. 
… Dibbacakkhukānaṁ yadidaṁ bakulā. 
… Khippābhiññānaṁ yadidaṁ bhaddā kuṇḍalakesā. 
… Pubbenivāsaṁ anussarantīnaṁ yadidaṁ bhaddā kāpilānī. 
… Mahābhiññāpattānaṁ yadidaṁ bhaddakaccānā. 
… Lūkhacīvaradharānaṁ yadidaṁ kisāgotamī. 
… Saddhādhimuttānaṁ yadidaṁ siṅgālakamātā”ti. 
Vaggo pañcamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  19. Chaṭṭhavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ upāsakānaṁ paṭhamaṁ saraṇaṁ gacchantānaṁ yadidaṁ tapussabhallikā vāṇijā. 
… Dāyakānaṁ yadidaṁ sudatto gahapati anāthapiṇḍiko. 
… Dhammakathikānaṁ yadidaṁ citto gahapati macchikāsaṇḍiko. 
… Catūhi saṅgahavatthūhi parisaṁ saṅgaṇhantānaṁ yadidaṁ hatthako āḷavako. 
… Paṇītadāyakānaṁ yadidaṁ mahānāmo sakko. 
… Manāpadāyakānaṁ yadidaṁ uggo gahapati vesāliko. 
… Saṅghupaṭṭhākānaṁ yadidaṁ hatthigāmako uggato gahapati. 
… Aveccappasannānaṁ yadidaṁ sūrambaṭṭho. 
… Puggalappasannānaṁ yadidaṁ jīvako komārabhacco. 
… Vissāsakānaṁ yadidaṁ nakulapitā gahapatī”ti. 
Vaggo chaṭṭho. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  20. Sattamavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvikānaṁ upāsikānaṁ paṭhamaṁ saraṇaṁ gacchantīnaṁ yadidaṁ sujātā seniyadhītā. 
… Dāyikānaṁ yadidaṁ visākhā migāramātā. 
… Bahussutānaṁ yadidaṁ khujjuttarā. 
… Mettāvihārīnaṁ yadidaṁ sāmāvatī. 
… Jhāyīnaṁ yadidaṁ uttarānandamātā. 
… Paṇītadāyikānaṁ yadidaṁ suppavāsā koliyadhītā. 
… Gilānupaṭṭhākīnaṁ yadidaṁ suppiyā upāsikā. 
… Aveccappasannānaṁ yadidaṁ kātiyānī. 
… Vissāsikānaṁ yadidaṁ nakulamātā gahapatānī. 
… Anussavappasannānaṁ yadidaṁ kāḷī upāsikā kuraragharikā”ti. 
vaggo sattamo. 
(Etadaggavaggo niṭṭhito.) 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  21. Paṭhamavagga 
268 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṁ niccato upagaccheyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano kañci saṅkhāraṁ niccato upagaccheyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
269 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṁ sukhato upagaccheyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano kañci saṅkhāraṁ sukhato upagaccheyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
270 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaṁ attato upagaccheyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano kañci dhammaṁ attato upagaccheyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
271 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo mātaraṁ jīvitā voropeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano mātaraṁ jīvitā voropeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
272 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo pitaraṁ jīvitā voropeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano pitaraṁ jīvitā voropeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
273 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo arahantaṁ jīvitā voropeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano arahantaṁ jīvitā voropeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
274 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo tathāgatassa paduṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano tathāgatassa paduṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
275 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṁ bhindeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano saṅghaṁ bhindeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
276 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo aññaṁ satthāraṁ uddiseyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano aññaṁ satthāraṁ uddiseyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
277 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṁ acarimaṁ uppajjeyyuṁ. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ ekissā lokadhātuyā ekova arahaṁ sammāsambuddho uppajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Vaggo paṭhamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  22. Dutiyavagga 
278 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ ekissā lokadhātuyā dve rājāno cakkavattī apubbaṁ acarimaṁ uppajjeyyuṁ. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ ekissā lokadhātuyā eko rājā cakkavattī uppajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
279 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ itthī arahaṁ assa sammāsambuddho. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho, etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puriso arahaṁ assa sammāsambuddho. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
280 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ itthī rājā assa cakkavattī. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puriso rājā assa cakkavattī. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
281–283 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ itthī sakkattaṁ kāreyya …pe… mārattaṁ kāreyya …pe… brahmattaṁ kāreyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puriso sakkattaṁ kāreyya …pe… mārattaṁ kāreyya …pe… brahmattaṁ kāreyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
284 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ kāyaduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
285–286 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ vacīduccaritassa …pe… yaṁ manoduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ manoduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Vaggo dutiyo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  23. Tatiyavagga 
287 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ kāyasucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
288–289 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ vacīsucaritassa …pe… manosucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ manosucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
290 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ kāyaduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ kāyaduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
291–292 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ vacīduccaritasamaṅgī …pe… yaṁ manoduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ manoduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
293 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
294–295 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ vacīsucaritasamaṅgī …pe… yaṁ manosucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ manosucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
vaggo tatiyo. 
Aṭṭhānapāḷi niṭṭhitā. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  24. Paṭhamavagga 
296 
“Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 
Katamo ekadhammo? 
Buddhānussati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattatī”ti. 
297–305 
“Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 
Katamo ekadhammo? 
Dhammānussati …pe… saṅghānussati … sīlānussati … cāgānussati … devatānussati … ānāpānassati … maraṇassati … kāyagatāsati … upasamānussati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattatī”ti. 
Vaggo paṭhamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  25. Dutiyavagga 
306 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. 
Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti. 
307 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. 
Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti. 
308 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā nuppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. 
Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. 
309 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā nuppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. 
Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. 
310 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā micchādiṭṭhi uppajjati uppannā vā micchādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. 
Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva micchādiṭṭhi uppajjati uppannā ca micchādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti. 
311 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā sammādiṭṭhi uppajjati uppannā vā sammādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikāro. 
Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva sammādiṭṭhi uppajjati uppannā ca sammādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti. 
312 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppajjanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. 
Micchādiṭṭhiyā, bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppajjantī”ti. 
313 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. 
Sammādiṭṭhiyā, bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjantī”ti. 
314 
“Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. 
Taṁ kissa hetu? 
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā. 
Seyyathāpi, bhikkhave, nimbabījaṁ vā kosātakibījaṁ vā tittakālābubījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati sabbaṁ taṁ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṁvattati. 
Taṁ kissa hetu? 
Bījañhissa, bhikkhave, pāpakaṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. 
Taṁ kissa hetu? 
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā”ti. 
315 
“Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. 
Taṁ kissa hetu? 
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā. 
Seyyathāpi, bhikkhave, ucchubījaṁ vā sālibījaṁ vā muddikābījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati sabbaṁ taṁ madhurattāya sātattāya asecanakattāya saṁvattati. 
Taṁ kissa hetu? 
Bījaṁ hissa, bhikkhave, bhaddakaṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. 
Taṁ kissa hetu? 
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā”ti. 
Vaggo dutiyo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  26. Tatiyavagga 
316 
“Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanaahitāya bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 
Katamo ekapuggalo? 
Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano. 
So bahujanaṁ saddhammā vuṭṭhāpetvā asaddhamme patiṭṭhāpeti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanaahitāya bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānan”ti. 
317 
“Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
Katamo ekapuggalo? 
Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano. 
So bahujanaṁ asaddhammā vuṭṭhāpetvā saddhamme patiṭṭhāpeti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. 
318 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahāsāvajjaṁ yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. 
Micchādiṭṭhiparamāni, bhikkhave, mahāsāvajjānī”ti. 
319 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekapuggalampi samanupassāmi yo evaṁ bahujanaahitāya paṭipanno bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ yathayidaṁ, bhikkhave, makkhali moghapuriso. 
Seyyathāpi, bhikkhave, nadīmukhe khippaṁ uḍḍeyya bahūnaṁ macchānaṁ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāya; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, makkhali moghapuriso manussakhippaṁ maññe loke uppanno bahūnaṁ sattānaṁ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāyā”ti. 
320 
“Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo ca samādapeti yañca samādapeti yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati sabbe te bahuṁ apuññaṁ pasavanti. 
Taṁ kissa hetu? 
Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
321 
“Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo ca samādapeti yañca samādapeti yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati sabbe te bahuṁ puññaṁ pasavanti. 
Taṁ kissa hetu? 
Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
322 
“Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye dāyakena mattā jānitabbā, no paṭiggāhakena. 
Taṁ kissa hetu? 
Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
323 
“Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye paṭiggāhakena mattā jānitabbā, no dāyakena. 
Taṁ kissa hetu? 
Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
324 
“Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo āraddhavīriyo so dukkhaṁ viharati. 
Taṁ kissa hetu? 
Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
325 
“Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo kusīto so dukkhaṁ viharati. 
Taṁ kissa hetu? 
Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
326 
“Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo kusīto so sukhaṁ viharati. 
Taṁ kissa hetu? 
Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
327 
“Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo āraddhavīriyo so sukhaṁ viharati. 
Taṁ kissa hetu? 
Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
328 
“Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakopi gūtho duggandho hoti; 
evamevaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, appamattakampi bhavaṁ na vaṇṇemi, antamaso accharāsaṅghātamattampi”. 
329 
“Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakampi muttaṁ duggandhaṁ hoti … appamattakopi kheḷo duggandho hoti … appamattakopi pubbo duggandho hoti … appamattakampi lohitaṁ duggandhaṁ hoti; 
evamevaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, appamattakampi bhavaṁ na vaṇṇemi, antamaso accharāsaṅghātamattampi”. 
Vaggo tatiyo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  27. Catutthavagga 
333 
“Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakaṁ imasmiṁ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṁ; 
atha kho etadeva bahutaraṁ yadidaṁ ukkūlavikūlaṁ nadīviduggaṁ khāṇukaṇṭakaṭṭhānaṁ pabbatavisamaṁ; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye thalajā, atha kho eteva sattā bahutarā ye odakā. 
334 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussesu paccājāyanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye aññatra manussehi paccājāyanti. 
335 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye majjhimesu janapadesu paccājāyanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye paccantimesu janapadesu paccājāyanti aviññātāresu milakkhesu. 
336 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye paññavanto ajaḷā aneḷamūgā paṭibalā subhāsitadubbhāsitassa atthamaññātuṁ; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye duppaññā jaḷā eḷamūgā na paṭibalā subhāsitadubbhāsitassa atthamaññātuṁ. 
337 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye ariyena paññācakkhunā samannāgatā; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye avijjāgatā sammūḷhā. 
338 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye labhanti tathāgataṁ dassanāya; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye na labhanti tathāgataṁ dassanāya. 
339 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye labhanti tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye na labhanti tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya. 
340 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye sutvā dhammaṁ dhārenti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye sutvā dhammaṁ na dhārenti. 
341 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ na upaparikkhanti. 
342 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ paṭipajjanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ na paṭipajjanti. 
343 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye saṁvejaniyesu ṭhānesu saṁvijjanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye saṁvejaniyesu ṭhānesu na saṁvijjanti. 
344 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye saṁviggā yoniso padahanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye saṁviggā yoniso na padahanti. 
345 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye vavassaggārammaṇaṁ karitvā labhanti samādhiṁ labhanti cittassekaggataṁ; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye vavassaggārammaṇaṁ karitvā na labhanti samādhiṁ na labhanti cittassekaggataṁ. 
346 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye annaggarasaggānaṁ lābhino; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye annaggarasaggānaṁ na lābhino, uñchena kapālābhatena yāpenti. 
347 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa lābhino; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa na lābhino. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa lābhino bhavissāmā’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
348–350 
“Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakaṁ imasmiṁ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṁ; 
atha kho etadeva bahutaraṁ yadidaṁ ukkūlavikūlaṁ nadīviduggaṁ khāṇukaṇṭakaṭṭhānaṁ pabbatavisamaṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti, atha kho eteva sattā bahutarā ye manussā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti”. 
351–353 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye manussā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
354–356 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye devā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
357–359 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye devā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
360–362 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
363–365 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
366–368 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
369–371 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu paccājāyanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
372–374 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
375–377 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyan”ti. 
vaggo catuttho. 
(Jambudīpapeyyālo niṭṭhito.) 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  28. Pasādakaradhammavagga 
“Addhamidaṁ, bhikkhave, lābhānaṁ yadidaṁ āraññikattaṁ …pe… 
piṇḍapātikattaṁ … 
paṁsukūlikattaṁ … 
tecīvarikattaṁ … 
dhammakathikattaṁ … 
vinayadharattaṁ … 
bāhusaccaṁ … 
thāvareyyaṁ … 
ākappasampadā … 
parivārasampadā … 
mahāparivāratā … 
kolaputti … 
vaṇṇapokkharatā … 
kalyāṇavākkaraṇatā … 
appicchatā … 
appābādhatā”ti. 
(Soḷasa pasādakaradhammā niṭṭhitā.) 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  29. Aparaaccharāsaṅghātavagga 
394 
“Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu paṭhamaṁ jhānaṁ bhāveti, ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṁ raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjati’. 
Ko pana vādo ye naṁ bahulīkarontī”ti. 
395–401 
“Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu dutiyaṁ jhānaṁ bhāveti …pe… 
tatiyaṁ jhānaṁ bhāveti …pe… 
catutthaṁ jhānaṁ bhāveti …pe… 
mettaṁ cetovimuttiṁ bhāveti …pe… 
karuṇaṁ cetovimuttiṁ bhāveti …pe… 
muditaṁ cetovimuttiṁ bhāveti …pe… 
upekkhaṁ cetovimuttiṁ bhāveti …pe…. 
402–405 
Kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ …pe… 
vedanāsu vedanānupassī viharati … 
citte cittānupassī viharati … 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
406–409 
Anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; 
uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. 
Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; 
uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. 
410–413 
Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti … 
vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti … 
cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti … 
vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti …. 
414–418 
Saddhindriyaṁ bhāveti … 
vīriyindriyaṁ bhāveti … 
satindriyaṁ bhāveti … 
samādhindriyaṁ bhāveti … 
paññindriyaṁ bhāveti …. 
419–423 
Saddhābalaṁ bhāveti … 
vīriyabalaṁ bhāveti … 
satibalaṁ bhāveti … 
samādhibalaṁ bhāveti … 
paññābalaṁ bhāveti …. 
424–430 
Satisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti …. 
431–438 
Sammādiṭṭhiṁ bhāveti … 
sammāsaṅkappaṁ bhāveti … 
sammāvācaṁ bhāveti … 
sammākammantaṁ bhāveti … 
sammāājīvaṁ bhāveti … 
sammāvāyāmaṁ bhāveti … 
sammāsatiṁ bhāveti … 
sammāsamādhiṁ bhāveti …. 
439–446 
Ajjhattaṁ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. 
Tāni abhibhuyya: 
‘jānāmi passāmī’ti— 
evaṁsaññī hoti. 
… ajjhattaṁ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. 
Tāni abhibhuyya: 
‘jānāmi passāmī’ti— 
evaṁsaññī hoti. 
… ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. 
Tāni abhibhuyya: 
‘jānāmi passāmī’ti— 
evaṁsaññī hoti. 
… ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. 
Tāni abhibhuyya: 
‘jānāmi passāmī’ti— 
evaṁsaññī hoti. 
… ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. 
Tāni abhibhuyya: 
‘jānāmi passāmī’ti— 
evaṁsaññī hoti. 
… ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. 
Tāni abhibhuyya: 
‘jānāmi passāmī’ti— 
evaṁsaññī hoti. 
… ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. 
Tāni abhibhuyya: 
‘jānāmi passāmī’ti— 
evaṁsaññī hoti. 
… ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. 
Tāni abhibhuyya: 
‘jānāmi passāmī’ti— 
evaṁsaññī hoti. 
447–454 
Rūpī rūpāni passati … 
ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati … 
subhanteva adhimutto hoti … 
sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati … 
sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati … 
sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati … 
sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati … 
sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati …. 
455–464 
Pathavikasiṇaṁ bhāveti … 
āpokasiṇaṁ bhāveti … 
tejokasiṇaṁ bhāveti … 
vāyokasiṇaṁ bhāveti … 
nīlakasiṇaṁ bhāveti … 
pītakasiṇaṁ bhāveti … 
lohitakasiṇaṁ bhāveti … 
odātakasiṇaṁ bhāveti … 
ākāsakasiṇaṁ bhāveti … 
viññāṇakasiṇaṁ bhāveti …. (…) 
465–474 
Asubhasaññaṁ bhāveti … 
maraṇasaññaṁ bhāveti … 
āhāre paṭikūlasaññaṁ bhāveti … 
sabbaloke anabhiratisaññaṁ bhāveti … 
aniccasaññaṁ bhāveti … 
anicce dukkhasaññaṁ bhāveti … 
dukkhe anattasaññaṁ bhāveti … 
pahānasaññaṁ bhāveti … 
virāgasaññaṁ bhāveti … 
nirodhasaññaṁ bhāveti …. 
475–484 
Aniccasaññaṁ bhāveti … 
anattasaññaṁ bhāveti … 
maraṇasaññaṁ bhāveti … 
āhāre paṭikūlasaññaṁ bhāveti … 
sabbaloke anabhiratisaññaṁ bhāveti … 
aṭṭhikasaññaṁ bhāveti … 
puḷavakasaññaṁ bhāveti … 
vinīlakasaññaṁ bhāveti … 
vicchiddakasaññaṁ bhāveti … 
uddhumātakasaññaṁ bhāveti …. 
485–494 
Buddhānussatiṁ bhāveti … 
dhammānussatiṁ bhāveti … 
saṅghānussatiṁ bhāveti … 
sīlānussatiṁ bhāveti … 
cāgānussatiṁ bhāveti … 
devatānussatiṁ bhāveti … 
ānāpānassatiṁ bhāveti … 
maraṇassatiṁ bhāveti … 
kāyagatāsatiṁ bhāveti … 
upasamānussatiṁ bhāveti …. 
495–574 
Paṭhamajjhānasahagataṁ saddhindriyaṁ bhāveti … 
vīriyindriyaṁ bhāveti … 
satindriyaṁ bhāveti … 
samādhindriyaṁ bhāveti … 
paññindriyaṁ bhāveti … 
saddhābalaṁ bhāveti … 
vīriyabalaṁ bhāveti … 
satibalaṁ bhāveti … 
samādhibalaṁ bhāveti … 
paññābalaṁ bhāveti …. 
Dutiyajjhānasahagataṁ …pe… 
tatiyajjhānasahagataṁ …pe… 
catutthajjhānasahagataṁ …pe… 
mettāsahagataṁ …pe… 
karuṇāsahagataṁ …pe… 
muditāsahagataṁ …pe… 
upekkhāsahagataṁ saddhindriyaṁ bhāveti … 
vīriyindriyaṁ bhāveti … 
satindriyaṁ bhāveti … 
samādhindriyaṁ bhāveti … 
paññindriyaṁ bhāveti … 
saddhābalaṁ bhāveti … 
vīriyabalaṁ bhāveti … 
satibalaṁ bhāveti … 
samādhibalaṁ bhāveti … 
paññābalaṁ bhāveti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṁ raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjati’. 
Ko pana vādo ye naṁ bahulīkarontī”ti. 
(Aparaaccharāsaṅghātavaggo.) 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  30. Kāyagatāsativagga 
575 
“Yassa kassaci, bhikkhave, mahāsamuddo cetasā phuṭo antogadhā tassa kunnadiyo yā kāci samuddaṅgamā; 
evamevaṁ, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā antogadhā tassa kusalā dhammā ye keci vijjābhāgiyā”ti. 
576–582 
“Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahato saṁvegāya saṁvattati … mahato atthāya saṁvattati … mahato yogakkhemāya saṁvattati … satisampajaññāya saṁvattati … ñāṇadassanappaṭilābhāya saṁvattati … diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati … vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati. 
Katamo ekadhammo? 
Kāyagatā sati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato mahato saṁvegāya saṁvattati … mahato atthāya saṁvattati … mahato yogakkhemāya saṁvattati … satisampajaññāya saṁvattati … ñāṇadassanappaṭilābhāya saṁvattati … diṭṭhadhammasukhavihārāya saṁvattati … vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattatī”ti. 
583 
“Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate kāyopi passambhati, cittampi passambhati, vitakkavicārāpi vūpasammanti, kevalāpi vijjābhāgiyā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 
Katamasmiṁ ekadhamme? 
Kāyagatāya satiyā. 
Imasmiṁ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate kāyopi passambhati, cittampi passambhati, vitakkavicārāpi vūpasammanti, kevalāpi vijjābhāgiyā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchantī”ti. 
584 
“Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā pahīyanti. 
Katamasmiṁ ekadhamme? 
Kāyagatāya satiyā. 
Imasmiṁ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā pahīyantī”ti. 
585 
“Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti. 
Katamasmiṁ ekadhamme? 
Kāyagatāya satiyā. 
Imasmiṁ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti. 
586–590 
“Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate avijjā pahīyati … vijjā uppajjati … asmimāno pahīyati … anusayā samugghātaṁ gacchanti … saṁyojanā pahīyanti. 
Katamasmiṁ ekadhamme? 
Kāyagatāya satiyā. 
Imasmiṁ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate avijjā pahīyati … vijjā uppajjati … asmimāno pahīyati … anusayā samugghātaṁ gacchanti … saṁyojanā pahīyantī”ti. 
591–592 
“Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato paññāpabhedāya saṁvattati … anupādāparinibbānāya saṁvattati. 
Katamo ekadhammo? 
Kāyagatā sati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato paññāpabhedāya saṁvattati … anupādāparinibbānāya saṁvattatī”ti. 
593–595 
“Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate anekadhātupaṭivedho hoti … nānādhātupaṭivedho hoti … anekadhātupaṭisambhidā hoti. 
Katamasmiṁ ekadhamme? 
Kāyagatāya satiyā. 
Imasmiṁ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate anekadhātupaṭivedho hoti … nānādhātupaṭivedho hoti … anekadhātupaṭisambhidā hotī”ti. 
596–599 
“Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato sotāpattiphalasacchikiriyāya saṁvattati … sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṁvattati … anāgāmiphalasacchikiriyāya saṁvattati … arahattaphalasacchikiriyāya saṁvattati. 
Katamo ekadhammo? 
Kāyagatā sati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato sotāpattiphalasacchikiriyāya saṁvattati … sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṁvattati … anāgāmiphalasacchikiriyāya saṁvattati … arahattaphalasacchikiriyāya saṁvattatī”ti. 
600–615 
“Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato paññāpaṭilābhāya saṁvattati … paññāvuddhiyā saṁvattati … paññāvepullāya saṁvattati … mahāpaññatāya saṁvattati … puthupaññatāya saṁvattati … vipulapaññatāya saṁvattati … gambhīrapaññatāya saṁvattati … asāmantapaññatāya saṁvattati … bhūripaññatāya saṁvattati … paññābāhullāya saṁvattati … sīghapaññatāya saṁvattati … lahupaññatāya saṁvattati … hāsapaññatāya saṁvattati … javanapaññatāya saṁvattati … tikkhapaññatāya saṁvattati … nibbedhikapaññatāya saṁvattati. 
Katamo ekadhammo? 
Kāyagatā sati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato paññāpaṭilābhāya saṁvattati … paññāvuddhiyā saṁvattati … paññāvepullāya saṁvattati … mahāpaññatāya saṁvattati … puthupaññatāya saṁvattati … vipulapaññatāya saṁvattati … gambhīrapaññatāya saṁvattati … asāmantapaññatāya saṁvattati … bhūripaññatāya saṁvattati … paññābāhullāya saṁvattati … sīghapaññatāya saṁvattati … lahupaññatāya saṁvattati … hāsapaññatāya saṁvattati … javanapaññatāya saṁvattati … tikkhapaññatāya saṁvattati … nibbedhikapaññatāya saṁvattatī”ti. 
(Kāyagatāsativaggo.) 
 
 

Aṅguttara Nikāya 1  31. Amatavagga 
616 
“Amataṁ te, bhikkhave, na paribhuñjanti ye kāyagatāsatiṁ na paribhuñjanti. 
Amataṁ te, bhikkhave, paribhuñjanti ye kāyagatāsatiṁ paribhuñjantī”ti. 
617 
“Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, aparibhuttaṁ yesaṁ kāyagatāsati aparibhuttā. 
Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, paribhuttaṁ yesaṁ kāyagatāsati paribhuttā”ti. 
618 
“Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, parihīnaṁ yesaṁ kāyagatāsati parihīnā. 
Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, aparihīnaṁ yesaṁ kāyagatāsati aparihīnā”ti. 
619 
“Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, viraddhaṁ yesaṁ kāyagatāsati viraddhā. 
Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, āraddhaṁ yesaṁ kāyagatāsati āraddhā”ti. 
620 
“Amataṁ te, bhikkhave, pamādiṁsu ye kāyagatāsatiṁ pamādiṁsu. 
Amataṁ te, bhikkhave, na pamādiṁsu ye kāyagatāsatiṁ na pamādiṁsu”. 
621 
“Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, pamuṭṭhaṁ yesaṁ kāyagatāsati pamuṭṭhā. 
Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, appamuṭṭhaṁ yesaṁ kāyagatāsati appamuṭṭhā”ti. 
622 
“Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, anāsevitaṁ yesaṁ kāyagatāsati anāsevitā. 
Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, āsevitaṁ yesaṁ kāyagatāsati āsevitā”ti. 
623 
“Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ yesaṁ kāyagatāsati abhāvitā. 
Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ yesaṁ kāyagatāsati bhāvitā”ti. 
624 
“Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, abahulīkataṁ yesaṁ kāyagatāsati abahulīkatā. 
Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, bahulīkataṁ yesaṁ kāyagatāsati bahulīkatā”ti. 
625 
“Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, anabhiññātaṁ yesaṁ kāyagatāsati anabhiññātā. 
Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, abhiññātaṁ yesaṁ kāyagatāsati abhiññātā”ti. 
626 
“Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, apariññātaṁ yesaṁ kāyagatāsati apariññātā. 
Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, pariññātaṁ yesaṁ kāyagatāsati pariññātā”ti. 
627 
“Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, asacchikataṁ yesaṁ kāyagatāsati asacchikatā. 
Amataṁ tesaṁ, bhikkhave, sacchikataṁ yesaṁ kāyagatāsati sacchikatā”ti. 
(…) 
Idamavoca bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. 
(Amatavaggo.) 
Ekakanipātapāḷi niṭṭhitā. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 2  1. Kammakaraṇavagga 
1. Vajjasutta 
Evaṁ me sutaṁ— 
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Dvemāni, bhikkhave, vajjāni. 
Katamāni dve? 
Diṭṭhadhammikañca vajjaṁ samparāyikañca vajjaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, diṭṭhadhammikaṁ vajjaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco passati coraṁ āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente; 
kasāhipi tāḷente, vettehipi tāḷente, addhadaṇḍakehipi tāḷente, hatthampi chindante, pādampi chindante, hatthapādampi chindante, kaṇṇampi chindante, nāsampi chindante, kaṇṇanāsampi chindante, bilaṅgathālikampi karonte, saṅkhamuṇḍikampi karonte, rāhumukhampi karonte, jotimālikampi karonte, hatthapajjotikampi karonte, erakavattikampi karonte, cīrakavāsikampi karonte, eṇeyyakampi karonte, baḷisamaṁsikampi karonte, kahāpaṇikampi karonte, khārāpatacchikampi karonte, palighaparivattikampi karonte, palālapīṭhakampi karonte, tattenapi telena osiñcante, sunakhehipi khādāpente, jīvantampi sūle uttāsente, asināpi sīsaṁ chindante. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘yathārūpānaṁ kho pāpakānaṁ kammānaṁ hetu coraṁ āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti; 
kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṁsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṁ chindanti. 
Ahañceva kho pana evarūpaṁ pāpakammaṁ kareyyaṁ, mampi rājāno gahetvā evarūpā vividhā kammakāraṇā kāreyyuṁ; 
kasāhipi tāḷeyyuṁ …pe… asināpi sīsaṁ chindeyyun’ti. 
So diṭṭhadhammikassa vajjassa bhīto na paresaṁ pābhataṁ vilumpanto carati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhadhammikaṁ vajjaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, samparāyikaṁ vajjaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: 
‘kāyaduccaritassa kho pana pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ, vacīduccaritassa pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ, manoduccaritassa pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ. 
Ahañceva kho pana kāyena duccaritaṁ careyyaṁ, vācāya duccaritaṁ careyyaṁ, manasā duccaritaṁ careyyaṁ. 
Kiñca taṁ yāhaṁ na kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyan’ti. 
So samparāyikassa vajjassa bhīto kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, samparāyikaṁ vajjaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dve vajjāni. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘diṭṭhadhammikassa vajjassa bhāyissāma, samparāyikassa vajjassa bhāyissāma, vajjabhīruno bhavissāma vajjabhayadassāvino’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 
Vajjabhīruno, bhikkhave, vajjabhayadassāvino etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ parimuccissati sabbavajjehī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
2. Padhānasutta 
“Dvemāni, bhikkhave, padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṁ. 
Katamāni dve? 
Yañca gihīnaṁ agāraṁ ajjhāvasataṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānuppadānatthaṁ padhānaṁ, yañca agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dve padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṁ. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ padhānānaṁ yadidaṁ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ padahissāmā’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Dutiyaṁ. 
3. Tapanīyasutta 
“Dveme, bhikkhave, dhammā tapanīyā. 
Katame dve? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa kāyaduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyasucaritaṁ; 
vacīduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīsucaritaṁ; 
manoduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manosucaritaṁ. 
So ‘kāyaduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me kāyasucaritan’ti tappati; 
‘vacīduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me vacīsucaritan’ti tappati; 
‘manoduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me manosucaritan’ti tappati. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā tapanīyā”ti. 
Tatiyaṁ. 
4. Atapanīyasutta 
“Dveme, bhikkhave, dhammā atapanīyā. 
Katame dve? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa kāyasucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyaduccaritaṁ; 
vacīsucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīduccaritaṁ; 
manosucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manoduccaritaṁ. 
So ‘kāyasucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me kāyaduccaritan’ti na tappati; 
‘vacīsucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me vacīduccaritan’ti na tappati; 
‘manosucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me manoduccaritan’ti na tappati. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā atapanīyā”ti. 
Catutthaṁ. 
5. Upaññātasutta 
“Dvinnāhaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ upaññāsiṁ— 
yā ca asantuṭṭhitā kusalesu dhammesu, yā ca appaṭivānitā padhānasmiṁ. 
Appaṭivānī sudāhaṁ, bhikkhave, padahāmi: 
‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, appamādādhigatā sambodhi, appamādādhigato anuttaro yogakkhemo. 
Tumhe cepi, bhikkhave, appaṭivānaṁ padaheyyātha: 
‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti, tumhepi, bhikkhave, nacirasseva— 
yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatha. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘appaṭivānaṁ padahissāma. 
Kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Pañcamaṁ. 
6. Saṁyojanasutta 
“Dveme, bhikkhave, dhammā. 
Katame dve? 
Yā ca saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassitā, yā ca saṁyojaniyesu dhammesu nibbidānupassitā. 
Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassī viharanto rāgaṁ na pajahati, dosaṁ na pajahati, mohaṁ na pajahati. 
Rāgaṁ appahāya, dosaṁ appahāya, mohaṁ appahāya na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. 
Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. 
Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu nibbidānupassī viharanto rāgaṁ pajahati, dosaṁ pajahati, mohaṁ pajahati. 
Rāgaṁ pahāya, dosaṁ pahāya, mohaṁ pahāya, parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. 
Parimuccati dukkhasmāti vadāmi. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 
7. Kaṇhasutta 
“Dveme, bhikkhave, dhammā kaṇhā. 
Katame dve? 
Ahirikañca anottappañca. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā kaṇhā”ti. 
Sattamaṁ. 
8. Sukkasutta 
“Dveme, bhikkhave, dhammā sukkā. 
Katame dve? 
Hirī ca ottappañca. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā sukkā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 
9. Cariyasutta 
“Dveme, bhikkhave, dhammā sukkā lokaṁ pālenti. 
Katame dve? 
Hirī ca ottappañca. 
Ime kho, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṁ na pāleyyuṁ, nayidha paññāyetha mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā. 
Sambhedaṁ loko agamissa, yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā. 
Yasmā ca kho, bhikkhave, ime dve sukkā dhammā lokaṁ pālenti tasmā paññāyati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā”ti. 
Navamaṁ. 
10. Vassūpanāyikasutta 
“Dvemā, bhikkhave, vassūpanāyikā. 
Katamā dve? 
Purimikā ca pacchimikā ca. 
Imā kho, bhikkhave, dve vassūpanāyikā”ti. 
Dasamaṁ. 
Kammakaraṇavaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Vajjā padhānā dve tapanīyā, 
Upaññātena pañcamaṁ; 
Saṁyojanañca kaṇhañca, 
Sukkaṁ cariyā vassūpanāyikena vaggo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 2  2. Adhikaraṇavagga 
11 
“Dvemāni, bhikkhave, balāni. 
Katamāni dve? 
Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. 
Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: 
‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. 
Tatra, bhikkhave, yamidaṁ bhāvanābalaṁ sekhānametaṁ balaṁ. 
Sekhañhi so, bhikkhave, balaṁ āgamma rāgaṁ pajahati, dosaṁ pajahati, mohaṁ pajahati. 
Rāgaṁ pahāya, dosaṁ pahāya, mohaṁ pahāya yaṁ akusalaṁ na taṁ karoti, yaṁ pāpaṁ na taṁ sevati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti. 
12 
“Dvemāni, bhikkhave, balāni. 
Katamāni dve? 
Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. 
Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: 
‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ, 
dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiṁ. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti. 
13 
“Dvemāni, bhikkhave, balāni. 
Katamāni dve? 
Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. 
Katamañca, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: 
‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, paṭisaṅkhānabalaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, bhāvanābalaṁ? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanābalaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dve balānī”ti. 
14 
“Dvemā, bhikkhave, tathāgatassa dhammadesanā. 
Katamā dve? 
saṅkhittena ca vitthārena ca. 
Imā kho, bhikkhave, dve tathāgatassa dhammadesanā”ti. 
15 
“Yasmiṁ, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ: 
‘dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca na phāsuṁ viharissantī’ti. 
Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ: 
‘na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca phāsuṁ viharissantī’ti. 
Kathañca, bhikkhave, āpanno bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati? 
Idha, bhikkhave, āpanno bhikkhu iti paṭisañcikkhati: 
‘ahaṁ kho akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena. 
Maṁ so bhikkhu addasa akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. 
No ce ahaṁ akusalaṁ āpajjeyyaṁ kañcideva desaṁ kāyena, na maṁ so bhikkhu passeyya akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. 
Yasmā ca kho, ahaṁ akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena, tasmā maṁ so bhikkhu addasa akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. 
Disvā ca pana maṁ so bhikkhu akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena anattamano ahosi. 
Anattamano samāno anattamanavacanaṁ maṁ so bhikkhu avaca. 
Anattamanavacanāhaṁ tena bhikkhunā vutto samāno anattamano ahosiṁ. 
Anattamano samāno paresaṁ ārocesiṁ. 
Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṁva bhaṇḍasmin’ti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, āpanno bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati. 
Kathañca, bhikkhave, codako bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati? 
Idha, bhikkhave, codako bhikkhu iti paṭisañcikkhati: 
‘ayaṁ kho bhikkhu akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena. 
Ahaṁ imaṁ bhikkhuṁ addasaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. 
No ce ayaṁ bhikkhu akusalaṁ āpajjeyya kañcideva desaṁ kāyena, nāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ passeyyaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. 
Yasmā ca kho, ayaṁ bhikkhu akusalaṁ āpanno kañcideva desaṁ kāyena, tasmā ahaṁ imaṁ bhikkhuṁ addasaṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena. 
Disvā ca panāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ akusalaṁ āpajjamānaṁ kañcideva desaṁ kāyena anattamano ahosiṁ. 
Anattamano samāno anattamanavacanāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ avacaṁ. 
Anattamanavacanāyaṁ bhikkhu mayā vutto samāno anattamano ahosi. 
Anattamano samāno paresaṁ ārocesi. 
Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṁva bhaṇḍasmin’ti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, codako bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati. 
Yasmiṁ, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca na phāsuṁ viharissantīti. 
Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṁ attanāva attānaṁ paccavekkhati tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca phāsuṁ viharissantī”ti. 
16 
Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti? 
“Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti. 
“Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti? 
“Dhammacariyāsamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. 
Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. 
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
17 
Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti? 
“Katattā ca, brāhmaṇa, akatattā ca. 
Evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti. 
“Ko pana, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti? 
“Katattā ca, brāhmaṇa, akatattā ca. 
Evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 
“Na kho ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. 
Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti. 
“Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bho”ti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi. 
Bhagavā etadavoca: 
“Idha, brāhmaṇa, ekaccassa kāyaduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyasucaritaṁ; 
vacīduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīsucaritaṁ; 
manoduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manosucaritaṁ. 
Evaṁ kho, brāhmaṇa, katattā ca akatattā ca evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. 
Idha pana, brāhmaṇa, ekaccassa kāyasucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyaduccaritaṁ; 
vacīsucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīduccaritaṁ; 
manosucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manoduccaritaṁ. 
Evaṁ kho, brāhmaṇa, katattā ca akatattā ca evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
18 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: 
“ekaṁsenāhaṁ, ānanda, akaraṇīyaṁ vadāmi kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritan”ti. 
“Yamidaṁ, bhante, bhagavatā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ko ādīnavo pāṭikaṅkho”ti? 
“Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ayaṁ ādīnavo pāṭikaṅkho— 
attāpi attānaṁ upavadati, 
anuvicca viññū garahanti, 
pāpako kittisaddo abbhuggacchati, 
sammūḷho kālaṁ karoti, 
kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena akaraṇīyaṁ akkhātaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ tasmiṁ akaraṇīye kayiramāne ayaṁ ādīnavo pāṭikaṅkho”ti. 
“Ekaṁsenāhaṁ, ānanda, karaṇīyaṁ vadāmi kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritan”ti. 
“Yamidaṁ, bhante, bhagavatā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ko ānisaṁso pāṭikaṅkho”ti? 
“Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ayaṁ ānisaṁso pāṭikaṅkho— 
attāpi attānaṁ na upavadati, 
anuvicca viññū pasaṁsanti, 
kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, 
asammūḷho kālaṁ karoti, 
kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 
Yamidaṁ, ānanda, mayā ekaṁsena karaṇīyaṁ akkhātaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ tasmiṁ karaṇīye kayiramāne ayaṁ ānisaṁso pāṭikaṅkho”ti. 
19 
“Akusalaṁ, bhikkhave, pajahatha. 
Sakkā, bhikkhave, akusalaṁ pajahituṁ. 
No cedaṁ, bhikkhave, sakkā abhavissa akusalaṁ pajahituṁ, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: 
‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti. 
Yasmā ca kho, bhikkhave, sakkā akusalaṁ pajahituṁ tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: 
‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti. 
Akusalañca hidaṁ, bhikkhave, pahīnaṁ ahitāya dukkhāya saṁvatteyya nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: 
‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’ti. 
Yasmā ca kho, bhikkhave, akusalaṁ pahīnaṁ hitāya sukhāya saṁvattati tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: 
‘akusalaṁ, bhikkhave, pajahathā’”ti. 
“Kusalaṁ, bhikkhave, bhāvetha. 
Sakkā, bhikkhave, kusalaṁ bhāvetuṁ. 
No cedaṁ, bhikkhave, sakkā abhavissa kusalaṁ bhāvetuṁ, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: 
‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti. 
Yasmā ca kho, bhikkhave, sakkā kusalaṁ bhāvetuṁ tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: 
‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti. 
Kusalañca hidaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ ahitāya dukkhāya saṁvatteyya, nāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: 
‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’ti. 
Yasmā ca kho, bhikkhave, kusalaṁ bhāvitaṁ hitāya sukhāya saṁvattati tasmāhaṁ evaṁ vadāmi: 
‘kusalaṁ, bhikkhave, bhāvethā’”ti. 
20 
“Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. 
Katame dve? 
Dunnikkhittañca padabyañjanaṁ attho ca dunnīto. 
Dunnikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattantī”ti. 
“Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. 
Katame dve? 
Sunikkhittañca padabyañjanaṁ attho ca sunīto. 
Sunikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti. 
Adhikaraṇavaggo dutiyo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 2  3. Bālavagga 
21 
“Dveme, bhikkhave, bālā. 
Katame dve? 
Yo ca accayaṁ accayato na passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ nappaṭiggaṇhāti. 
Ime kho, bhikkhave, dve bālāti. 
Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. 
Katame dve? 
Yo ca accayaṁ accayato passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ paṭiggaṇhāti. 
Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti. 
22 
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti. 
Katame dve? 
Duṭṭho vā dosantaro, saddho vā duggahitena. 
Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantī”ti. 
23 
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti. 
Katame dve? 
Yo ca abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, yo ca bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti. 
Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantīti. 
Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ nābbhācikkhanti. 
Katame dve? 
Yo ca abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, yo ca bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti. 
Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ nābbhācikkhantī”ti. 
24 
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ abbhācikkhanti. 
Katame dve? 
Yo ca neyyatthaṁ suttantaṁ nītattho suttantoti dīpeti, yo ca nītatthaṁ suttantaṁ neyyattho suttantoti dīpeti. 
Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ abbhācikkhantī”ti. 
25 
“Dveme, bhikkhave, tathāgataṁ nābbhācikkhanti. 
Katame dve? 
Yo ca neyyatthaṁ suttantaṁ neyyattho suttantoti dīpeti, yo ca nītatthaṁ suttantaṁ nītattho suttantoti dīpeti. 
Ime kho, bhikkhave, dve tathāgataṁ nābbhācikkhantī”ti. 
26 
“Paṭicchannakammantassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā— 
nirayo vā tiracchānayoni vāti. 
Appaṭicchannakammantassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā— 
devā vā manussā vā”ti. 
27 
“Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā— 
nirayo vā tiracchānayoni vā”ti. 
28 
“Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, dvinnaṁ gatīnaṁ aññatarā gati pāṭikaṅkhā— 
devā vā manussā vā”ti. 
29 
“Dussīlassa, bhikkhave, dve paṭiggāhā— 
nirayo vā tiracchānayoni vā. 
Sīlavato, bhikkhave, dve paṭiggāhā— 
devā vā manussā vā”ti. 
30 
“Dvāhaṁ, bhikkhave, atthavase sampassamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi. 
Katame dve? 
Attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṁ sampassamāno, pacchimañca janataṁ anukampamāno. 
Ime kho ahaṁ, bhikkhave, dve atthavase sampassamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmī”ti. 
31 
“Dve me, bhikkhave, dhammā vijjābhāgiyā. 
Katame dve? 
Samatho ca vipassanā ca. 
Samatho, bhikkhave, bhāvito kamatthamanubhoti? 
Cittaṁ bhāvīyati. 
Cittaṁ bhāvitaṁ kamatthamanubhoti? 
Yo rāgo so pahīyati. 
Vipassanā, bhikkhave, bhāvitā kamatthamanubhoti? 
Paññā bhāvīyati. 
Paññā bhāvitā kamatthamanubhoti? 
Yā avijjā sā pahīyati. 
Rāgupakkiliṭṭhaṁ vā, bhikkhave, cittaṁ na vimuccati, avijjupakkiliṭṭhā vā paññā na bhāvīyati. 
Iti kho, bhikkhave, rāgavirāgā cetovimutti, avijjāvirāgā paññāvimuttī”ti. 
Bālavaggo tatiyo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 2  4. Samacittavagga 
32 
“Asappurisabhūmiñca vo, bhikkhave, desessāmi sappurisabhūmiñca. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha. bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Katamā ca, bhikkhave, asappurisabhūmi? 
Asappuriso, bhikkhave, akataññū hoti akatavedī. 
Asabbhi hetaṁ, bhikkhave, upaññātaṁ yadidaṁ akataññutā akataveditā. 
Kevalā esā, bhikkhave, asappurisabhūmi yadidaṁ akataññutā akataveditā. (…) 
Sappuriso ca kho, bhikkhave, kataññū hoti katavedī. 
Sabbhi hetaṁ, bhikkhave, upaññātaṁ yadidaṁ kataññutā kataveditā. 
Kevalā esā, bhikkhave, sappurisabhūmi yadidaṁ kataññutā kataveditā”ti. 
33 
“Dvinnāhaṁ, bhikkhave, na suppatikāraṁ vadāmi. 
Katamesaṁ dvinnaṁ? 
Mātu ca pitu ca. 
Ekena, bhikkhave, aṁsena mātaraṁ parihareyya, ekena aṁsena pitaraṁ parihareyya vassasatāyuko vassasatajīvī so ca nesaṁ ucchādanaparimaddananhāpanasambāhanena. 
Te ca tattheva muttakarīsaṁ cajeyyuṁ, na tveva, bhikkhave, mātāpitūnaṁ kataṁ vā hoti paṭikataṁ vā. 
Imissā ca, bhikkhave, mahāpathaviyā pahūtarattaratanāya mātāpitaro issarādhipacce rajje patiṭṭhāpeyya, na tveva, bhikkhave, mātāpitūnaṁ kataṁ vā hoti paṭikataṁ vā. 
Taṁ kissa hetu? 
Bahukārā, bhikkhave, mātāpitaro puttānaṁ āpādakā posakā imassa lokassa dassetāro. 
Yo ca kho, bhikkhave, mātāpitaro assaddhe saddhāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, dussīle sīlasampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, maccharī cāgasampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, duppaññe paññāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, ettāvatā kho, bhikkhave, mātāpitūnaṁ katañca hoti paṭikatañcā”ti. 
34 
Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ …pe… ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“kiṁvādī bhavaṁ gotamo kimakkhāyī”ti? 
“Kiriyavādī cāhaṁ, brāhmaṇa, akiriyavādī cā”ti. 
“Yathākathaṁ pana bhavaṁ gotamo kiriyavādī ca akiriyavādī cā”ti? 
“Akiriyaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa, anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ akiriyaṁ vadāmi. 
Kiriyañca kho ahaṁ, brāhmaṇa, vadāmi kāyasucaritassa vacīsucaritassa manosucaritassa, anekavihitānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ kiriyaṁ vadāmi. 
Evaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, kiriyavādī ca akiriyavādī cā”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
35 
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṁ etadavoca: 
“kati nu kho, bhante, loke dakkhiṇeyyā, kattha ca dānaṁ dātabban”ti? 
“Dve kho, gahapati, loke dakkhiṇeyyā— 
sekho ca asekho ca. 
Ime kho, gahapati, dve loke dakkhiṇeyyā, ettha ca dānaṁ dātabban”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Sekho asekho ca imasmiṁ loke, 
Āhuneyyā yajamānānaṁ honti; 
Te ujjubhūtā kāyena, 
Vācāya uda cetasā; 
Khettaṁ taṁ yajamānānaṁ, 
Ettha dinnaṁ mahapphalan”ti. 
36 
Evaṁ me sutaṁ— 
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. 
Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: 
“āvuso bhikkhave”ti. 
“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. 
Āyasmā sāriputto etadavoca: 
“ajjhattasaṁyojanañca, āvuso, puggalaṁ desessāmi bahiddhāsaṁyojanañca. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. 
Āyasmā sāriputto etadavoca: 
“Katamo cāvuso, ajjhattasaṁyojano puggalo? 
Idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. 
So tato cuto āgāmī hoti, āgantā itthattaṁ. 
Ayaṁ vuccati, āvuso, ajjhattasaṁyojano puggalo āgāmī hoti, āgantā itthattaṁ. 
Katamo cāvuso, bahiddhāsaṁyojano puggalo? 
Idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
So aññataraṁ santaṁ cetovimuttiṁ upasampajja viharati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. 
So tato cuto anāgāmī hoti, anāgantā itthattaṁ. 
Ayaṁ vuccatāvuso, bahiddhāsaṁyojano puggalo anāgāmī hoti, anāgantā itthattaṁ. 
Puna caparaṁ, āvuso, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
So kāmānaṁyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
So bhavānaṁyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
So taṇhākkhayāya paṭipanno hoti. 
So lobhakkhayāya paṭipanno hoti. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. 
So tato cuto anāgāmī hoti, anāgantā itthattaṁ. 
Ayaṁ vuccatāvuso, bahiddhāsaṁyojano puggalo anāgāmī hoti, anāgantā itthattan”ti. 
Atha kho sambahulā samacittā devatā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā devatā bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“eso, bhante, āyasmā sāriputto pubbārāme migāramātupāsāde bhikkhūnaṁ ajjhattasaṁyojanañca puggalaṁ deseti bahiddhāsaṁyojanañca. 
Haṭṭhā, bhante, parisā. 
Sādhu, bhante, bhagavā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. 
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 
Atha kho bhagavā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—jetavane antarahito pubbārāme migāramātupāsāde āyasmato sāriputtassa sammukhe pāturahosi. 
Nisīdi bhagavā paññatte āsane. 
Āyasmāpi kho sāriputto bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhagavā etadavoca: 
“Idha, sāriputta, sambahulā samacittā devatā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho, sāriputta, tā devatā maṁ etadavocuṁ: 
‘eso, bhante, āyasmā sāriputto pubbārāme migāramātupāsāde bhikkhūnaṁ ajjhattasaṁyojanañca puggalaṁ deseti bahiddhāsaṁyojanañca. 
Haṭṭhā, bhante, parisā. 
Sādhu, bhante, bhagavā yena āyasmā sāriputto tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’ti. 
Tā kho pana, sāriputta, devatā dasapi hutvā vīsampi hutvā tiṁsampi hutvā cattālīsampi hutvā paññāsampi hutvā saṭṭhipi hutvā āraggakoṭinitudanamattepi tiṭṭhanti, na ca aññamaññaṁ byābādhenti. 
Siyā kho pana, sāriputta, evamassa: 
‘tattha nūna tāsaṁ devatānaṁ tathā cittaṁ bhāvitaṁ yena tā devatā dasapi hutvā vīsampi hutvā tiṁsampi hutvā cattālīsampi hutvā paññāsampi hutvā saṭṭhipi hutvā āraggakoṭinitudanamattepi tiṭṭhanti na ca aññamaññaṁ byābādhentī’ti. 
Na kho panetaṁ, sāriputta, evaṁ daṭṭhabbaṁ. 
Idheva kho, sāriputta, tāsaṁ devatānaṁ tathā cittaṁ bhāvitaṁ, yena tā devatā dasapi hutvā …pe… na ca aññamaññaṁ byābādhenti. 
Tasmātiha, sāriputta, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘santindriyā bhavissāma santamānasā’ti. 
Evañhi vo, sāriputta, sikkhitabbaṁ. 
‘Santindriyānañhi vo, sāriputta, santamānasānaṁ santaṁyeva kāyakammaṁ bhavissati santaṁ vacīkammaṁ santaṁ manokammaṁ. 
Santaṁyeva upahāraṁ upaharissāma sabrahmacārīsū’ti. 
‘Evañhi vo, sāriputta, sikkhitabbaṁ. 
Anassuṁ kho, sāriputta, aññatitthiyā paribbājakā ye imaṁ dhammapariyāyaṁ nāssosun’”ti. 
37 
Evaṁ me sutaṁ— 
ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno varaṇāyaṁ viharati bhaddasāritīre. 
Atha kho ārāmadaṇḍo brāhmaṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho ārāmadaṇḍo brāhmaṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bho kaccāna, hetu ko paccayo yena khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatikāpi gahapatikehi vivadantī”ti? 
“Kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānahetu kho, brāhmaṇa, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatikāpi gahapatikehi vivadantī”ti. 
“Ko pana, bho kaccāna, hetu ko paccayo yena samaṇāpi samaṇehi vivadantī”ti? 
“Diṭṭhirāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānahetu kho, brāhmaṇa, samaṇāpi samaṇehi vivadantī”ti. 
“Atthi pana, bho kaccāna, koci lokasmiṁ yo imañceva kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto, imañca diṭṭhirāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto”ti? 
“Atthi, brāhmaṇa, lokasmiṁ yo imañceva kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto, imañca diṭṭhirāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto”ti. 
“Ko pana so, bho kaccāna, lokasmiṁ yo imañceva kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto, imañca diṭṭhirāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto”ti? 
“Atthi, brāhmaṇa, puratthimesu janapadesu sāvatthī nāma nagaraṁ. 
Tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṁ sammāsambuddho. 
So hi, brāhmaṇa, bhagavā imañceva kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto, imañca diṭṭhirāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto”ti. 
Evaṁ vutte, ārāmadaṇḍo brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇaṁ jāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ udānaṁ udānesi: 
“Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 
Yo hi so bhagavā imañceva kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto, imañca diṭṭhirāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṁ samatikkanto”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho kaccāna, abhikkantaṁ, bho kaccāna. 
Seyyathāpi, bho kaccāna, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya; andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṁ, bho kaccāna, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. 
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
38 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno madhurāyaṁ viharati gundāvane. 
Atha kho kandarāyano brāhmaṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ …pe… ekamantaṁ nisinno kho kandarāyano brāhmaṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: 
“sutaṁ metaṁ, bho kaccāna, ‘na samaṇo kaccāno brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī’ti. 
Tayidaṁ, bho kaccāna, tatheva? 
Na hi bhavaṁ kaccāno brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. 
Tayidaṁ, bho kaccāna, na sampannamevā”ti. 
“Atthi, brāhmaṇa, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena vuddhabhūmi ca akkhātā daharabhūmi ca. 
Vuddho cepi, brāhmaṇa, hoti āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā, so ca kāme paribhuñjati kāmamajjhāvasati kāmapariḷāhena pariḍayhati kāmavitakkehi khajjati kāmapariyesanāya ussuko. 
Atha kho so bālo na therotveva saṅkhyaṁ gacchati. 
Daharo cepi, brāhmaṇa, hoti yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. 
So ca na kāme paribhuñjati na kāmamajjhāvasati, na kāmapariḷāhena pariḍayhati, na kāmavitakkehi khajjati, na kāmapariyesanāya ussuko. 
Atha kho so paṇḍito therotveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti. 
Evaṁ vutte, kandarāyano brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā daharānaṁ sataṁ bhikkhūnaṁ pāde sirasā vandati: 
“vuddhā bhavanto, vuddhabhūmiyaṁ ṭhitā. 
Daharā mayaṁ, daharabhūmiyaṁ ṭhitā”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho kaccāna …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
39 
“Yasmiṁ, bhikkhave, samaye corā balavanto honti, rājāno tasmiṁ samaye dubbalā honti. 
Tasmiṁ, bhikkhave, samaye rañño na phāsu hoti atiyātuṁ vā niyyātuṁ vā paccantime vā janapade anusaññātuṁ. 
Brāhmaṇagahapatikānampi tasmiṁ samaye na phāsu hoti atiyātuṁ vā niyyātuṁ vā bāhirāni vā kammantāni paṭivekkhituṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye pāpabhikkhū balavanto honti, pesalā bhikkhū tasmiṁ samaye dubbalā honti. 
Tasmiṁ, bhikkhave, samaye pesalā bhikkhū tuṇhībhūtā tuṇhībhūtāva saṅghamajjhe saṅkasāyanti paccantime vā janapade acchanti. 
Tayidaṁ, bhikkhave, hoti bahujanāhitāya bahujanāsukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye rājāno balavanto honti, corā tasmiṁ samaye dubbalā honti. 
Tasmiṁ, bhikkhave, samaye rañño phāsu hoti atiyātuṁ vā niyyātuṁ vā paccantime vā janapade anusaññātuṁ. 
Brāhmaṇagahapatikānampi tasmiṁ samaye phāsu hoti atiyātuṁ vā niyyātuṁ vā bāhirāni vā kammantāni paṭivekkhituṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye pesalā bhikkhū balavanto honti, pāpabhikkhū tasmiṁ samaye dubbalā honti. 
Tasmiṁ, bhikkhave, samaye pāpabhikkhū tuṇhībhūtā tuṇhībhūtāva saṅghamajjhe saṅkasāyanti, yena vā pana tena pakkamanti. 
Tayidaṁ, bhikkhave, hoti bahujanahitāya bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. 
40 
“Dvinnāhaṁ, bhikkhave, micchāpaṭipattiṁ na vaṇṇemi, gihissa vā pabbajitassa vā. 
Gihī vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu na ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. 
Dvinnāhaṁ, bhikkhave, sammāpaṭipattiṁ vaṇṇemi, gihissa vā pabbajitassa vā. 
Gihī vā, bhikkhave, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti. 
41 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū duggahitehi suttantehi byañjanappatirūpakehi atthañca dhammañca paṭibāhanti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpenti. 
Ye te, bhikkhave, bhikkhū suggahitehi suttantehi byañjanappatirūpakehi atthañca dhammañca anulomenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. 
Samacittavaggo catuttho. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 2  5. Parisavagga 
42 
“Dvemā, bhikkhave, parisā. 
Katamā dve? 
Uttānā ca parisā gambhīrā ca parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, uttānā parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū uddhatā honti unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, uttānā parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, gambhīrā parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū anuddhatā honti anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā upaṭṭhitassatī sampajānā samāhitā ekaggacittā saṁvutindriyā. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, gambhīrā parisā. 
Imā kho, bhikkhave, dve parisā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ gambhīrā parisā”ti. 
43 
“Dvemā, bhikkhave, parisā. 
Katamā dve? 
Vaggā ca parisā samaggā ca parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, vaggā parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vaggā parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, samaggā parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, samaggā parisā. 
Imā kho, bhikkhave, dve parisā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ samaggā parisā”ti. 
44 
“Dvemā, bhikkhave, parisā. 
Katamā dve? 
Anaggavatī ca parisā aggavatī ca parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, anaggavatī parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 
Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. 
Sāpi hoti bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, anaggavatī parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, aggavatī parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 
Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. 
Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, aggavatī parisā. 
Imā kho, bhikkhave, dve parisā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ aggavatī parisā”ti. 
45 
“Dvemā, bhikkhave, parisā. 
Katamā dve? 
Anariyā ca parisā ariyā ca parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, anariyā parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, anariyā parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, ariyā parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyā parisā. 
Imā kho, bhikkhave, dve parisā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ ariyā parisā”ti. 
46 
“Dvemā, bhikkhave, parisā. 
Katamā dve? 
Parisākasaṭo ca parisāmaṇḍo ca. 
Katamo ca, bhikkhave, parisākasaṭo? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū chandāgatiṁ gacchanti, dosāgatiṁ gacchanti, mohāgatiṁ gacchanti, bhayāgatiṁ gacchanti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, parisākasaṭo. 
Katamo ca, bhikkhave, parisāmaṇḍo? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū na chandāgatiṁ gacchanti, na dosāgatiṁ gacchanti, na mohāgatiṁ gacchanti, na bhayāgatiṁ gacchanti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, parisāmaṇḍo. 
Imā kho, bhikkhave, dve parisā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ parisāmaṇḍo”ti. 
47 
“Dvemā, bhikkhave, parisā. 
Katamā dve? 
Okkācitavinītā parisā nopaṭipucchāvinītā, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā. 
Katamā ca, bhikkhave, okkācitavinītā parisā nopaṭipucchāvinītā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṁyuttā tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṁ odahanti na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti na ca te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti. 
Ye pana te suttantā kavitā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu sussūsanti sotaṁ odahanti aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti, te ca taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā na ceva aññamaññaṁ paṭipucchanti na ca paṭivicaranti: 
‘idaṁ kathaṁ, imassa ko attho’ti? 
Te avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ na paṭivinodenti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, okkācitavinītā parisā no paṭipucchāvinītā. 
Katamā ca, bhikkhave, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ye te suttantā kavitā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṁ odahanti na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na ca te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti. 
Ye pana te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṁyuttā tesu bhaññamānesu sussūsanti sotaṁ odahanti aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, te ca dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti. 
Te taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā aññamaññaṁ paṭipucchanti paṭivicaranti: 
‘idaṁ kathaṁ, imassa ko attho’ti? 
Te avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā. 
Imā kho, bhikkhave, dve parisā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā”ti. 
48 
“Dvemā, bhikkhave, parisā. 
Katamā dve? 
Āmisagaru parisā no saddhammagaru, saddhammagaru parisā no āmisagaru. 
Katamā ca, bhikkhave, āmisagaru parisā no saddhammagaru? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū gihīnaṁ odātavasanānaṁ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṁ bhāsanti: 
‘asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, asuko kāyasakkhī, asuko diṭṭhippatto, asuko saddhāvimutto, asuko dhammānusārī, asuko saddhānusārī, asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammo’ti. 
Te tena lābhaṁ labhanti. 
Te taṁ lābhaṁ labhitvā gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, āmisagaru parisā no saddhammagaru. 
Katamā ca, bhikkhave, saddhammagaru parisā noāmisagaru? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū gihīnaṁ odātavasanānaṁ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṁ na bhāsanti: 
‘asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, asuko kāyasakkhī, asuko diṭṭhippatto, asuko saddhāvimutto, asuko dhammānusārī, asuko saddhānusārī, asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammo’ti. 
Te tena lābhaṁ labhanti. 
Te taṁ lābhaṁ labhitvā agathitā amucchitā anajjhosannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, saddhammagaru parisā noāmisagaru. 
Imā kho, bhikkhave, dve parisā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ saddhammagaru parisā noāmisagarū”ti. 
49 
“Dvemā, bhikkhave, parisā. 
Katamā dve? 
Visamā ca parisā samā ca parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, visamā parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ adhammakammāni pavattanti dhammakammāni nappavattanti, avinayakammāni pavattanti vinayakammāni nappavattanti, adhammakammāni dippanti dhammakammāni na dippanti, avinayakammāni dippanti vinayakammāni na dippanti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, visamā parisā. (…) 
Katamā ca, bhikkhave, samā parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ dhammakammāni pavattanti adhammakammāni nappavattanti, vinayakammāni pavattanti avinayakammāni nappavattanti, dhammakammāni dippanti adhammakammāni na dippanti, vinayakammāni dippanti avinayakammāni na dippanti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, samā parisā. (…) 
Imā kho, bhikkhave, dve parisā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ samā parisā”ti. 
50 
“Dvemā, bhikkhave, parisā. 
Katamā dve? 
Adhammikā ca parisā dhammikā ca parisā …pe… imā kho, bhikkhave, dve parisā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ dhammikā parisā”ti. 
51 
“Dvemā, bhikkhave, parisā. 
Katamā dve? 
Adhammavādinī ca parisā dhammavādinī ca parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, adhammavādinī parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū adhikaraṇaṁ ādiyanti dhammikaṁ vā adhammikaṁ vā. 
Te taṁ adhikaraṇaṁ ādiyitvā na ceva aññamaññaṁ saññāpenti na ca saññattiṁ upagacchanti, na ca nijjhāpenti na ca nijjhattiṁ upagacchanti. 
Te asaññattibalā anijjhattibalā appaṭinissaggamantino tameva adhikaraṇaṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti: 
‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhammavādinī parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, dhammavādinī parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū adhikaraṇaṁ ādiyanti dhammikaṁ vā adhammikaṁ vā. 
Te taṁ adhikaraṇaṁ ādiyitvā aññamaññaṁ saññāpenti ceva saññattiñca upagacchanti, nijjhāpenti ceva nijjhattiñca upagacchanti. 
Te saññattibalā nijjhattibalā paṭinissaggamantino, na tameva adhikaraṇaṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti: 
‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, dhammavādinī parisā. 
Imā kho, bhikkhave, dve parisā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ dhammavādinī parisā”ti. 
Parisavaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Uttānā vaggā aggavatī, 
Ariyā kasaṭo ca pañcamo; 
Okkācitaāmisañceva, 
Visamā adhammādhammiyena cāti. 
Paṭhamo paṇṇāsako samatto. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 2  6. Puggalavagga 
52 
“Dveme, bhikkhave, puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
Katame dve? 
Tathāgato ca arahaṁ sammāsambuddho, rājā ca cakkavattī. 
Ime kho, bhikkhave, dve puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. 
53 
“Dveme, bhikkhave, puggalā loke uppajjamānā uppajjanti acchariyamanussā. 
Katame dve? 
Tathāgato ca arahaṁ sammāsambuddho, rājā ca cakkavattī. 
Ime kho, bhikkhave, dve puggalā loke uppajjamānā uppajjanti acchariyamanussā”ti. 
54 
“Dvinnaṁ, bhikkhave, puggalānaṁ kālakiriyā bahuno janassa anutappā hoti. 
Katamesaṁ dvinnaṁ? 
Tathāgatassa ca arahato sammāsambuddhassa, rañño ca cakkavattissa. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ puggalānaṁ kālakiriyā bahuno janassa anutappā hotī”ti. 
55 
“Dveme, bhikkhave, thūpārahā. 
Katame dve? 
Tathāgato ca arahaṁ sammāsambuddho, rājā ca cakkavattī. 
Ime kho, bhikkhave, dve thūpārahā”ti. 
56 
“Dveme, bhikkhave, buddhā. 
Katame dve? 
Tathāgato ca arahaṁ sammāsambuddho, paccekabuddho ca. 
Ime kho, bhikkhave, dve buddhā”ti. 
57 
“Dveme, bhikkhave, asaniyā phalantiyā na santasanti. 
Katame dve? 
Bhikkhu ca khīṇāsavo, hatthājānīyo ca. 
Ime kho, bhikkhave, dve asaniyā phalantiyā na santasantī”ti. 
58 
“Dveme, bhikkhave, asaniyā phalantiyā na santasanti. 
Katame dve? 
Bhikkhu ca khīṇāsavo, assājānīyo ca. 
Ime kho, bhikkhave, dve asaniyā phalantiyā na santasantī”ti. 
59 
“Dveme, bhikkhave, asaniyā phalantiyā na santasanti. 
Katame dve? 
Bhikkhu ca khīṇāsavo, sīho ca migarājā. 
Ime kho, bhikkhave, dve asaniyā phalantiyā na santasantī”ti. 
60 
“Dveme, bhikkhave, atthavase sampassamānā kiṁpurisā mānusiṁ vācaṁ na bhāsanti. 
Katame dve? 
Mā ca musā bhaṇimhā, mā ca paraṁ abhūtena abbhācikkhimhāti. 
Ime kho, bhikkhave, dve atthavase sampassamānā kiṁpurisā mānusiṁ vācaṁ na bhāsantī”ti. 
61 
“Dvinnaṁ dhammānaṁ, bhikkhave, atitto appaṭivāno mātugāmo kālaṁ karoti. 
Katamesaṁ dvinnaṁ? 
Methunasamāpattiyā ca vijāyanassa ca. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ dhammānaṁ atitto appaṭivāno mātugāmo kālaṁ karotī”ti. 
62 
“Asantasannivāsañca vo, bhikkhave, desessāmi santasannivāsañca. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Kathañca, bhikkhave, asantasannivāso hoti, kathañca asanto sannivasanti? 
Idha, bhikkhave, therassa bhikkhuno evaṁ hoti: 
‘theropi maṁ na vadeyya, majjhimopi maṁ na vadeyya, navopi maṁ na vadeyya; 
therampāhaṁ na vadeyyaṁ, majjhimampāhaṁ na vadeyyaṁ, navampāhaṁ na vadeyyaṁ. 
Thero cepi maṁ vadeyya ahitānukampī maṁ vadeyya no hitānukampī, noti naṁ vadeyyaṁ viheṭheyyaṁ passampissa nappaṭikareyyaṁ. 
Majjhimo cepi maṁ vadeyya …pe… navo cepi maṁ vadeyya, ahitānukampī maṁ vadeyya no hitānukampī, noti naṁ vadeyyaṁ viheṭheyyaṁ passampissa nappaṭikareyyaṁ’. 
Majjhimassapi bhikkhuno evaṁ hoti …pe… navassapi bhikkhuno evaṁ hoti: 
‘theropi maṁ na vadeyya, majjhimopi maṁ na vadeyya, navopi maṁ na vadeyya; 
therampāhaṁ na vadeyyaṁ, majjhimampāhaṁ na vadeyyaṁ, navampāhaṁ na vadeyyaṁ. 
Thero cepi maṁ vadeyya ahitānukampī maṁ vadeyya no hitānukampī noti naṁ vadeyyaṁ viheṭheyyaṁ passampissa nappaṭikareyyaṁ. 
Majjhimo cepi maṁ vadeyya … navo cepi maṁ vadeyya ahitānukampī maṁ vadeyya no hitānukampī, noti naṁ vadeyyaṁ viheṭheyyaṁ passampissa nappaṭikareyyaṁ’. 
Evaṁ kho, bhikkhave, asantasannivāso hoti, evañca asanto sannivasanti. 
Kathañca, bhikkhave, santasannivāso hoti, kathañca santo sannivasanti? 
Idha, bhikkhave, therassa bhikkhuno evaṁ hoti: 
‘theropi maṁ vadeyya, majjhimopi maṁ vadeyya, navopi maṁ vadeyya; 
therampāhaṁ vadeyyaṁ, majjhimampāhaṁ vadeyyaṁ, navampāhaṁ vadeyyaṁ. 
Thero cepi maṁ vadeyya hitānukampī maṁ vadeyya no ahitānukampī, sādhūti naṁ vadeyyaṁ na naṁ viheṭheyyaṁ passampissa paṭikareyyaṁ. 
Majjhimo cepi maṁ vadeyya …pe… navo cepi maṁ vadeyya hitānukampī maṁ vadeyya no ahitānukampī, sādhūti naṁ vadeyyaṁ na naṁ viheṭheyyaṁ passampissa paṭikareyyaṁ’. 
Majjhimassapi bhikkhuno evaṁ hoti …pe… navassapi bhikkhuno evaṁ hoti: 
‘theropi maṁ vadeyya, majjhimopi maṁ vadeyya, navopi maṁ vadeyya; 
therampāhaṁ vadeyyaṁ, majjhimampāhaṁ vadeyyaṁ, navampāhaṁ vadeyyaṁ. 
Thero cepi maṁ vadeyya hitānukampī maṁ vadeyya no ahitānukampī, sādhūti naṁ vadeyyaṁ na naṁ viheṭheyyaṁ passampissa paṭikareyyaṁ. 
Majjhimo cepi maṁ vadeyya …pe… navo cepi maṁ vadeyya hitānukampī maṁ vadeyya no ahitānukampī, sādhūti naṁ vadeyyaṁ na naṁ viheṭheyyaṁ passampissa paṭikareyyaṁ’. 
Evaṁ kho, bhikkhave, santasannivāso hoti, evañca santo sannivasantī”ti. 
63 
“Yasmiṁ, bhikkhave, adhikaraṇe ubhato vacīsaṁsāro diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi ajjhattaṁ avūpasantaṁ hoti, tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ: 
‘dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca na phāsuṁ viharissanti’. 
Yasmiñca kho, bhikkhave, adhikaraṇe ubhato vacīsaṁsāro diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi ajjhattaṁ suvūpasantaṁ hoti, tasmetaṁ, bhikkhave, adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṁ: 
‘na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṁvattissati, bhikkhū ca phāsuṁ viharissantī’”ti. 
Puggalavaggo paṭhamo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 2  7. Sukhavagga 
64 
“Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. 
Katamāni dve? 
Gihisukhañca pabbajitasukhañca. 
Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ pabbajitasukhan”ti. 
65 
“Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. 
Katamāni dve? 
Kāmasukhañca nekkhammasukhañca. 
Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ nekkhammasukhan”ti. 
66 
“Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. 
Katamāni dve? 
Upadhisukhañca nirupadhisukhañca. 
Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ nirupadhisukhan”ti. 
67 
“Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. 
Katamāni dve? 
Sāsavasukhañca anāsavasukhañca. 
Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ anāsavasukhan”ti. 
68 
“Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. 
Katamāni dve? 
Sāmisañca sukhaṁ nirāmisañca sukhaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ nirāmisaṁ sukhan”ti. 
69 
“Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. 
Katamāni dve? 
Ariyasukhañca anariyasukhañca. 
Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ ariyasukhan”ti. 
70 
“Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. 
Katamāni dve? 
Kāyikañca sukhaṁ cetasikañca sukhaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ cetasikaṁ sukhan”ti. 
71 
“Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. 
Katamāni dve? 
Sappītikañca sukhaṁ nippītikañca sukhaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ nippītikaṁ sukhan”ti. 
72 
“Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. 
Katamāni dve? 
Sātasukhañca upekkhāsukhañca. 
Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ upekkhāsukhan”ti. 
73 
“Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. 
Katamāni dve? 
Samādhisukhañca asamādhisukhañca. 
Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ samādhisukhan”ti. 
74 
“Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. 
Katamāni dve? 
Sappītikārammaṇañca sukhaṁ nippītikārammaṇañca sukhaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ nippītikārammaṇaṁ sukhan”ti. 
75 
“Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. 
Katamāni dve? 
Sātārammaṇañca sukhaṁ upekkhārammaṇañca sukhaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ upekkhārammaṇaṁ sukhan”ti. 
76 
“Dvemāni, bhikkhave, sukhāni. 
Katamāni dve? 
Rūpārammaṇañca sukhaṁ arūpārammaṇañca sukhaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dve sukhāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ sukhānaṁ yadidaṁ arūpārammaṇaṁ sukhan”ti. 
Sukhavaggo dutiyo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 2  8. Sanimittavagga 
77 
“Sanimittā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no animittā. 
Tasseva nimittassa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. 
78 
“Sanidānā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no anidānā. 
Tasseva nidānassa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. 
79 
“Sahetukā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no ahetukā. 
Tasseva hetussa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. 
80 
“Sasaṅkhārā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no asaṅkhārā. 
Tesaṁyeva saṅkhārānaṁ pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. 
81 
“Sappaccayā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no appaccayā. 
Tasseva paccayassa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. 
82 
“Sarūpā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no arūpā. 
Tasseva rūpassa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. 
83 
“Savedanā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no avedanā. 
Tassāyeva vedanāya pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. 
84 
“Sasaññā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no asaññā. 
Tassāyeva saññāya pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. 
85 
“Saviññāṇā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no aviññāṇā. 
Tasseva viññāṇassa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. 
86 
“Saṅkhatārammaṇā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no asaṅkhatārammaṇā. 
Tasseva saṅkhatassa pahānā evaṁ te pāpakā akusalā dhammā na hontī”ti. 
Sanimittavaggo tatiyo. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 2  9. Dhammavagga 
87 
“Dveme, bhikkhave, dhammā. 
Katame dve? 
Cetovimutti ca paññāvimutti ca. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. 
88 
“Dveme, bhikkhave, dhammā. 
Katame dve? 
Paggāho ca avikkhepo ca. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. 
89 
“Dveme, bhikkhave, dhammā. 
Katame dve? 
Nāmañca rūpañca. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. 
90 
“Dveme, bhikkhave, dhammā. 
Katame dve? 
Vijjā ca vimutti ca. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. 
91 
“Dveme, bhikkhave, dhammā. 
Katame dve? 
Bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. 
92 
“Dveme, bhikkhave, dhammā. 
Katame dve? 
Ahirikañca anottappañca. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. 
93 
“Dveme, bhikkhave, dhammā. 
Katame dve? 
Hirī ca ottappañca. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. 
94 
“Dveme, bhikkhave, dhammā. 
Katame dve? 
Dovacassatā ca pāpamittatā ca. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. 
95 
“Dveme, bhikkhave, dhammā. 
Katame dve? 
Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. 
96 
“Dveme, bhikkhave, dhammā. 
Katame dve? 
Dhātukusalatā ca manasikārakusalatā ca. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. 
97 
“Dveme, bhikkhave, dhammā. 
Katame dve? 
Āpattikusalatā ca āpattivuṭṭhānakusalatā ca. 
Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti. 
Dhammavaggo catuttho. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 2  10. Bālavagga 
98 
“Dveme, bhikkhave, bālā. 
Katame dve? 
Yo ca anāgataṁ bhāraṁ vahati, yo ca āgataṁ bhāraṁ na vahati. 
Ime kho, bhikkhave, dve bālā”ti. 
99 
“Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. 
Katame dve? 
Yo ca anāgataṁ bhāraṁ na vahati, yo ca āgataṁ bhāraṁ vahati. 
Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti. 
100 
“Dveme, bhikkhave, bālā. 
Katame dve? 
Yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. 
Ime kho, bhikkhave, dve bālā”ti. 
101 
“Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. 
Katame dve? 
Yo ca akappiye akappiyasaññī, yo ca kappiye kappiyasaññī. 
Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti. 
102 
“Dveme, bhikkhave, bālā. 
Katame dve? 
Yo ca anāpattiyā āpattisaññī, yo ca āpattiyā anāpattisaññī. 
Ime kho, bhikkhave, dve bālā”ti. 
103 
“Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. 
Katame dve? 
Yo ca anāpattiyā anāpattisaññī, yo ca āpattiyā āpattisaññī. 
Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti. 
104 
“Dveme, bhikkhave, bālā. 
Katame dve? 
Yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. 
Ime kho, bhikkhave, dve bālā”ti. 
105 
“Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. 
Katame dve? 
Yo ca dhamme dhammasaññī, yo ca adhamme adhammasaññī. 
Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti. 
106 
“Dveme, bhikkhave, bālā. 
Katame dve? 
Yo ca avinaye vinayasaññī, yo ca vinaye avinayasaññī. 
Ime kho, bhikkhave, dve bālā”ti. 
107 
“Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. 
Katame dve? 
Yo ca avinaye avinayasaññī, yo ca vinaye vinayasaññī. 
Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā”ti. 
108 
“Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā vaḍḍhanti. 
Katamesaṁ dvinnaṁ? 
Yo ca na kukkuccāyitabbaṁ kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṁ na kukkuccāyati. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā vaḍḍhantī”ti. 
109 
“Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā na vaḍḍhanti. 
Katamesaṁ dvinnaṁ? 
Yo ca na kukkuccāyitabbaṁ na kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṁ kukkuccāyati. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā na vaḍḍhantī”ti. 
110 
“Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā vaḍḍhanti. 
Katamesaṁ dvinnaṁ? 
Yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā vaḍḍhantī”ti. 
111 
“Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā na vaḍḍhanti. 
Katamesaṁ dvinnaṁ? 
Yo ca akappiye akappiyasaññī, yo ca kappiye kappiyasaññī. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā na vaḍḍhantī”ti. 
112 
“Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā vaḍḍhanti. 
Katamesaṁ dvinnaṁ? 
Yo ca āpattiyā anāpattisaññī, yo ca anāpattiyā āpattisaññī. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā vaḍḍhantī”ti. 
113 
“Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā na vaḍḍhanti. 
Katamesaṁ dvinnaṁ? 
Yo ca āpattiyā āpattisaññī, yo ca anāpattiyā anāpattisaññī. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā na vaḍḍhantī”ti. 
114 
“Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā vaḍḍhanti. 
Katamesaṁ dvinnaṁ? 
Yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā vaḍḍhantī”ti. 
115 
“Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā na vaḍḍhanti. 
Katamesaṁ dvinnaṁ? 
Yo ca dhamme dhammasaññī, yo ca adhamme adhammasaññī. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā na vaḍḍhantī”ti. 
116 
“Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā vaḍḍhanti. 
Katamesaṁ dvinnaṁ? 
Yo ca avinaye vinayasaññī, yo ca vinaye avinayasaññī. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā vaḍḍhantī”ti. 
117 
“Dvinnaṁ, bhikkhave, āsavā na vaḍḍhanti. 
Katamesaṁ dvinnaṁ? 
Yo ca avinaye avinayasaññī, yo ca vinaye vinayasaññī. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ āsavā na vaḍḍhantī”ti. 
Bālavaggo pañcamo. 
Dutiyo paṇṇāsako samatto. 
 
 

Aṅguttara Nikāya 2  11. Āsāduppajahavagga 
118 
“Dvemā, bhikkhave, āsā duppajahā. 
Katamā dve? 
Lābhāsā ca jīvitāsā ca. 
Imā kho, bhikkhave, dve āsā duppajahā”ti. 
119 
“Dveme, bhikkhave, puggalā dullabhā lokasmiṁ. 
Katame dve? 
Yo ca pubbakārī, yo ca kataññū katavedī. 
Ime kho, bhikkhave, dve puggalā dullabhā lokasmin”ti. 
120 
“Dveme, bhikkhave, puggalā dullabhā lokasmiṁ. 
Katame dve? 
Titto ca tappetā ca. 
Ime kho, bhikkhave, dve puggalā dullabhā lokasmin”ti. 
121 
“Dveme, bhikkhave, puggalā duttappayā. 
Katame dve? 
Yo ca laddhaṁ laddhaṁ nikkhipati, yo ca laddhaṁ laddhaṁ vissajjeti. 
Ime kho, bhikkhave, dve puggalā duttappayā”ti. 
122 
“Dveme, bhikkhave, puggalā sutappayā. 
Katame dve? 
Yo ca laddhaṁ laddhaṁ na nikkhipati, yo ca laddhaṁ laddhaṁ na vissajjeti. 
Ime kho, bhikkhave, dve puggalā sutappayā”ti. 
123 
“Dveme, bhikkhave, paccayā rāgassa uppādāya. 
Katame dve? 
Subhanimittañca ayoniso ca manasikāro. 
Ime kho, bhikkhave, dve paccayā rāgassa uppādāyā”ti. 
124 
“Dveme, bhikkhave, paccayā dosassa uppādāya. 
Katame dve? 
Paṭighanimittañca ayoniso ca manasikāro. 
Ime kho, bhikkhave, dve paccayā dosassa uppādāyā”ti. 
125 
“Dveme, bhikkhave, paccayā micchādiṭṭhiyā uppādāya. 
Katame dve? 
Parato ca ghoso ayoniso ca manasikāro. 
Ime kho, bhikkhave, dve paccayā micchādiṭṭhiyā uppādāyā”ti. 
126 
“Dveme, bhikkhave, paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya. 
Katame dve? 
Parato ca ghoso, yoniso ca manasikāro. 
Ime kho, bhikkhave, dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyā”ti. 
127 
“Dvemā, bhikkhave, āpattiyo. 
Katamā dve? 
Lahukā ca āpatti, garukā ca āpatti. 
Imā kho, bhikkhave, dve āpattiyo”ti. 
128 
“Dvemā, bhikkhave, āpattiyo. 
Katamā dve? 
Duṭṭhullā ca āpatti, aduṭṭhullā ca āpatti. 
Imā kho, bhikkhave, dve āpattiyo”ti. 
129 
“Dvemā, bhikkhave, āpattiyo. 
Katamā dve? 
Sāvasesā ca āpatti, anavasesā ca āpatti. 
Imā kho, bhikkhave, dve āpattiyo”ti. 
Āsāduppajahavaggo paṭhamo.